Pāvests Čenstohovā: Dievs par mums rūpējas, bet nepieņem lēmumus mūsu vietā

Esmu šeit ieradies, lai kā svētceļnieks pagodinātu Dievmāti – sacīja pāvests, uzrunājot Jasna Guras sanktuārijā sapulcējušos ticīgos. Vizītes Polijā otrās dienas priekšpusdienā Francisks celebrēja Svēto Misi Čenstohovā, tādējādi atzīmējot Polijas kristianizācijas 1050. atceres gadadienu. Šī gadadiena iekrīt Dieva žēlsirdībai veltītajā jubilejas gadā, kas ir ļoti nozīmīgi. Homīlijā Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus un Viņa Māte Marija ir vienmēr mums līdzās un nekad nepārstāj par mums rūpēties. Dievs atklājas kā mazs bērns, vienmēr ir mums līdzās un rīkojas ļoti konkrēti – viņš uzsvēra. Mēs, no savas puses, nekad nedrīkstam padoties kārdinājumam noslēgties sevī vai uzkundzēties citiem.

Komentējot šīs dienas Svēto Rakstu lasījumus, pāvests atzina, ka pārsteidzošs ir veids, kādā Dievs ierodas pasaulē, lai īstenotu cilvēces atpestīšanu. Viņš nenāk varenībā, bet piedzimst no sievietes kā mazs un trausls bērns. Tāpat arī pirmais brīnums, ko Jēzus veic Galilejas Kānā, nav kaut kas ārkārtējs. Viņš neatrisina ar vienu rāvienu kādu sarežģītu politisku jautājumu, bet veic vienkāršu brīnumu nelielā cilvēku lokā, tādējādi iepriecinot jauno ģimeni, ko īsti neviens nepazina. Tomēr ūdens pārvēršana par vīnu bija spoža zīme, jo tā mums atklāja Dieva kā līgavaiņa vaigu. Tas ir Dievs, kurš sēžas ar mums pie viena galda, kurš ilgojas, lai mēs dzīvotu vienotībā ar Viņu, un kurš īsteno šo vienotības saikni. Kungs ir mums tuvu, rīkojas ļoti konkrēti – uzsvēra Francisks. Kungs ir mūsu vidū un rūpējas par mums, bet tomēr Viņš nepieņem lēmumus mūsu vietā un nenodarbojas ar laicīgās varas jautājumiem.

Tātad, Dievs īsteno mūsu glābšanu, kļūstot mazs, mums tuvs, un Viņš to dara ļoti konkrētā veidā. Dievs atklāj Debesu valstības noslēpumus mazajiem un pazemīgajiem, kuri nav iedomīgi un augstprātīgi. Vienkāršie ļaudis „runā” Viņa valodā, kas ir pazemīgas mīlestības, kas dara mūs brīvus, valoda. Tāpēc Viņš uztic šiem ļaudīm savas Sirds noslēpumus. Šajā sakarā Svētais tēvs turpināja: „Padomāsim par daudziem jūsu tautas dēliem un meitām – par mocekļiem, kuri atklāja Evaņģēlija lielo spēku, par vienkāršajiem un reizē brīnišķīgajiem ļaudīm, kuri prata liecināt par Kunga mīlestību arī lielos pārbaudījumos, par lēnprātīgajiem un stiprajiem Žēlsirdības sludinātājiem, kā piemēram, sv. Jāni Pāvilu II un sv. Faustīni. Kungs caur šiem savas mīlestības „kanāliem” visu Baznīcu un cilvēci apveltīja ar savām lielajām dāvanām. Nozīmīgi, ka jūsu tautas kristietības jubileja sakrīt tieši ar Žēlsirdības jubileju”.

Dievs ir ne tikai mazs, bet arī mums tuvs – norādīja pāvests. Dievs negrib palikt sēžam uz sava debesu troņa vai vēstures grāmatās, bet iesaistās mūsu ikdienas dzīves notikumos un ir mums līdzās. Dievs ir vadījis un vada arī poļu tautu. Ja Dievs ir tuvs cilvēkam, tad arī mums ir jābūt līdzās saviem tuvākajiem. Bez tam, Dievs rīkojas ļoti konkrēti. Vārds kļūst Miesa, piedzimst no sievietes, iemanto sev draugus, piedalās svētkos. Mūžīgais Dievs komunicē ar cilvēkiem, pavada ar viņiem savu laiku, iesaistās konkrētos notikumos. Arī poļu tautas dzīvi ir iezīmējis Evaņģēlijs, krusts un ticīgo uzticība Baznīcai. Ticība tika nodota tālāk no ģimenes ģimenei, no paaudzes paaudzei. Tēvs to nodeva savam dēlam, māte un vecmamma saviem bērniem un mazbērniem. Par to šodien jāpateicas Dievam, kā arī Viņa Mātei – Vissvētākajai Jaunavai Marijai, kura vienmēr ir izrādījusi savu mātišķo gādību. Viņa turpina to darīt arī šodien. Marija rāda mums ceļu, ir mums līdzās, palīdz atklāt, kā mums pietrūkst, lai mēs būtu laimīgi. Viņa zina, kādas mums ir problēmas, un palīdz tās risināt. Atzīstot, ka Čenstohova ir Polijas „garīgā galvaspilsēta”, pāvests apliecināja, ka Marija palīdz mums saprast to, cik skaisti ir veltīt savu dzīvi citu labā.

Pāvesta vadītajā dievkalpojumā, kas notika Jasna Guras Dievmātes sanktuārijā, piedalījās daudzi bīskapi, vairāki tūkstoši priesteru gan no visas Polijas, gan arī no ārzemēm, valsts augstākās amatpersonas un vairāk nekā 500 tk. ticīgo. Arī Franciska ieraksti mikroblogošanas vietnē Twitter ceturtdien saistījās ar viņa homīlijas tēmu. Pirmajā ierakstā lasām: „Kungs ir mūsu vidū un rūpējas par mums, taču Viņš nepieņem lēmumus mūsu vietā”. Otrajā ierakstā Francisks atgādina, ka Kungam patīk piedalīties mūsu dzīves notikumos un iet mums līdzās.

J. Evertovskis / VR