Francisks turpina svētā Jāņa Pāvila II iesākto tradīciju

Trešdienas, 27. jūlija, pēcpusdienā pāvests Francisks uzsāka piecu dienu vizīti Polijā. Tās galvenais mērķis ir piedalīties Pasaules Jauniešu dienu svinībās, kas notiks Krakovā. Sava ceļojuma priekšvakarā Francisks apmeklēja Romas Santa Maria Maggiore baziliku, kur lūdzās Dievmātes Salus Populi Romani svētbildes priekšā, lūdzot svētību sev un jauniešiem. Tā bija viņa 38. vizīte šajā dievnamā.

Pāvests lūdzās arī pie sava priekšgājēja un Pasaules Jauniešu dienu ieviesēja, svētā Jāņa Pāvila II kapa. Trešdienas agrā rītā viņš ieradās Svētā Pētera bazilikā. Pēc lūgšanas Francisks apsveica un svētīja slimos bērnus. 27. jūlijā viņš tikās arī ar piecpadsmit dažādu tautību imigrantiem, kuri Itālijā ir ieradušies nesen un kuri vēl nav saņēmuši dokumentus, kas ļautu tiem ieceļot citās valstīs. Rūpes par šiem jauniešiem uzņēmies Vatikāna labdarības biroja vadītājs arhibīskaps Konrāds Krajevskis. Jaunie imigranti pāvestam novēlēja mierīgu ceļojumu un auglīgu piedalīšanos Pasaules Jauniešu dienu svinībās, kurās viņi paši nevar piedalīties.

Trešdienas pēcpusdienā Francisks ieradās Krakovas Balices lidostā. Sagaidītāju skaļie aplausi un saucieni bija apliecinājums tam, ka Svētais tēvs šajā valstī tiks uzņemts ļoti sirsnīgi. Pirmie pāvestu apsveica krāšņos tautas tērpos saģērti bērni, bet pūlis sauca: Sveicam Jūs Krakovā!

Francisks sasveicinājās ar Polijas Republikas prezidentu Andžeju Dudu, viņa dzīvesbiedri un Krakovas arhibīskapu kardinālu Staņislavu Dzivišu. Pēc Vatikāna un Polijas himnu atskaņošanas pāvests pieņēma Polijas bruņoto spēku štāba bataljona Goda sardzes komandiera ziņojumu.

Sasveicinājies ar Polijas premjerministri Beāti Šidlo, pāvests iekāpa melnā automašīnā ar SCV1 numuru. Negaidīti viņš piebrauca pie sagaidītāju pulka, sveicināja jauniešus un noskūpstīja vienu no bērniem. No lidostas pāvests devās uz Vāveles pili. Pa ceļam viņš iegriezās norbertīniešu māsu klostera pagalmā, lai pārsēstos baltajā panorāmas automašīnā, kas tiek saukta par papamobile. Neraugoties uz stipro lietu, pāvestu gaidīja un priecīgi sveica ļaužu pūļi.

Vāveles pilī Francisks ieradās ar mazu nokavēšanos. Šīs senās karaļu rezidences pagalmā viņu apsveica Polijas prezidents Andžejs Duda. Pilī notika arī Franciska sagaidīšanas ceremonija.

Prezidents Duda visas tautas vārdā sirsnīgi apsveica dārgo viesi. Viņš atgādināja, ka Krakova ir cieši saistīta ar svētā Jāņa Pāvila II dzīvi un darbību. Viņš arī uzsvēra, ka pēc 1979. gadā Varšavā pāvesta teiktās uzrunas tauta drosmīgi nostājās pret varu, kas vajāja Baznīcu. Prezidents Duda piebilda, ka arī šodien ir vajadzīga atjaunošanās, par kuru runāja svētais Jānis Pāvils II. Arī šodien ir vajadzīga šīs zemes vaiga atjaunošana.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Svētais tēvs devās uz vienu no Vāveles pils zālēm, kur notika privāta tikšanās ar prezidentu Andžeju Dudu un viņa dzīvesbiedri. Bez televīzijas kamerām norisinājās arī pāvesta tikšanās ar Polijas bīskapiem.

Vakarā Francisks ieradās Krakovas kūrijā, kas ir viņa uzturēšanās vieta vizītes laikā. Pēc vakariņām pāvests, līdzīgi kā to bieži darīja Jānis Pāvils II, apsveica laukumā sapulcējušos ticīgos. Viņi bija gaidījuši vairākas stundas, dziedot reliģiskās dziesmas, tostarp arī 1991. gadā Čenstohovā notikušo Pasaules Jauniešu dienu himnu “Abba Tēvs” un Jāņa Pāvila II iemīļoto dziesmu “Strūga”. Jaunieši nepārtraukti skandēja “Francisk”, “Francisk”. Īsā uzrunā pāvests pieminēja vienu Pasaules Jauniešu dienu brīvprātīgo palīgu, kurš pāragri aizgāja mūžībā. Uzrunu Svētais tēvs iesāka ar vārdiem “Dobry wieczór!” (Labvakar!)

“Sirsnīgu sveicu jūs, redzot tik lielu entuziasmu un prieku. Bet tagad man jums jāpasaka kaut kas tāds, kas liks noskumt jūsu sirdīm. Lūdzu klusumu. Tas ir viena no jums, Macieja Sīmaņa Ciesļas, dzīves stāsts. Viņam bija 22 gadi. Studēja datorgrafiku. Viņš pameta savu darbu, lai kļūtu par Pasaules Jauniešu dienu brīvprātīgo palīgu. Viņš ir izgatavojis visas šīs grafikas, logo un attēlus, kas tik skaisti rotā pilsētu. Šajā nodarbē viņš atrada ticību. Novembrī viņam tika atklāts vēzis. Tomēr ārsti nespēja viņam palīdzēt, vienīgais glābiņš bija labās kājas amputācija. Jaunietis ļoti vēlējās dzīvot un sagaidīt brīdi, kad atbrauks pāvests. Bija pat rezervējis vietu tramvajā, kurā brauks arī pāvests. Viņš nomira 2. jūlijā. Viņa nāve ir aizskārusi daudzu cilvēku sirdis. Viņš dāvāja visiem daudz laba. Tāpēc pagodināsim šī puiša piemiņu ar klusuma brīdi. Viņš ir šeit, kopā ar mums. Kāds varbūt padomās: pāvests bojā mums vakaru. Patiesība ir tā, ka mums ir jāpierod pie labām un sliktām lietām. Tāda ir dzīve, mīļie jaunieši! Bet ir viena lieta par kuru nekad nav jāšaubās. Tā ir mūsu drauga ticība, kurš bija tik aktīvi iesaistījies Pasaules Jauniešu dienu organizēšanā. Ticība viņu aizveda pie Jēzus un tagad viņš ir debesīs un raugās uz mums. Aplaudēsim viņam! Arī mēs kādu dienu satiksimies ar viņu un teiksim: tas esi tu! Tāda ir dzīve. Mums ir svarīgi spēt izvēlēties labu dzīves ceļu. Līdzīgi kā to izvēlējās viņš. Pateiksimies Dievam, ka dāvā mums tik daudz drosmīgu cilvēku, pirmām kārtām jauniešus, kuri rāda mums piemēru, kā iet uz priekšu. Lūgsimies savās sirdīs. Nebaidīsiemies! Dievs ir liels, Dievs ir labs. Rītdien mēs tiksimies. Bet tagad atvados no jums. Un jūs veiciet savu uzdevumu, radot lielu un priecīgu kņadu. Esiet laimīgi un priecīgi, jo tādiem ir jābūt tiem, kuri seko Jēzum!”

Vakara tikšanās noslēdzās ar kopīgi skaitītu “Esi sveicināta” lūgšanu un pāvesta doto svētību. Beigās Francisks pateica jauniešiem: “Ar labu nakti! Lūdzieties par mani. Tiksimies rīt!”

“Pirmo reizi es apmeklēju Centrālaustrumu Eiropu, un priecājos, ka ceļojumu sāku ar Poliju, kuras cildenais dēls ir svētais Jānis Pāvils II – Pasaules Jauniešu dienu iniciators un popularizētājs. Viņam patika runāt par Eiropu, kas elpo ar divām plaušām. Sapnis par jauno Eiropas humānismu tiek stiprināts ar radošu un harmonisku divu plaušu elpu, kā arī ar kopīgu kultūru, kas kristietībā rod savas visdziļākās saknes.”

Ar šiem vārdiem, teiktiem Vāveles pils pagalmā, pāvests norādīja uz savas vizītes Polijā galveno mērķi – tikšanos ar jauniešiem no visam pasaules. Šāda tikšanās norisināsies Polijas un Eiropas vēstures kontekstā. Francisks uzsvēra, ka Jānis Pāvils II, runājot par tautām, vienmēr pieminējis to vēsturi. Savas identitātes apziņa ir nepieciešama tradīcijām uzticīgo un atjaunošanas garam atvērto tautu vienotības veidošanā, piebilda pāvests.

“Šādā gaisotnē jūs nesen atzīmējāt Polijas kristietības 1050. gadskārtu. Noteikti tas bija īpaši svarīgs notikums jūsu tautas vēsturē, kas apstiprināja, ka saskaņa, neraugoties uz viedokļu daudzveidību, ir drošais ceļš, kas veicina visas tautas kopīgā labuma veidošanu. Arī auglīga starptautiskā sadarbība un savstarpējā cieņa nostiprinās tikai caur savas un citu personu identitātes apziņu un cieņu. Dialogs nav iespējams, ja katrs no mums nesāk no savas identātes apziņas.”

Francisks pauda pateicību Dievam par Baznīcas Polijā veiktajām iniciatīvām vienotības veicināšanā. Kā piemēru viņš minēja pirms piecdesmit gadiem notikušo Polijas un Vācijas bīskapu izlīgumu, savstarpēji lūdzot un dāvājot piedošanu, kā arī vēlāk parakstīto kopīgo deklarāciju ar Krievijas pareizticīgo Baznīcu. Pēc “smagām vētrām un dziļas tumsas” poļu tauta ir atguvusi savu cieņu, sacīja pāvests. “Veiktā ceļa apziņa” palīdz tai “stāties pretī šī brīža izaicinājumiem, kuru risināšanai ir nepieciešama izlēmība un drosme,” viņš piebilda.

Runājot par izaicinājumiem, pāvests pieminēja arī migrācijas krīzi. Viņš mudināja valdību vispirms “identificēt emigrācijas no Polijas cēloņus”, un norādīja uz nepieciešamību “uzņemt cilvēkus, kuri bēg no kara un bada posta”, kuriem atņemtas tiesības uz reliģisko brīvību. Pāvests aicināja veicināt starptautisko sadarbību konfliktu un karu radīto problēmu atrisināšanā. Viņš novēlēja poļu tautai, lai tā savas “tūkstošgadīgās vēstures gaismā” stiprina cerību nākotnei. Tas palīdzēs veidot konstruktīvu dialogu un cieņas pilnu attieksmi pret visiem sabiedrības slāņiem, kā arī veicinās demogrāfijas attīstību. Dzīvībai ir jābūt pieņemtai un sargātai, sacīja pāvests. Tai jābūt pieņemtai un sargātai no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei. “Mēs visi esam aicināti cienīt un rūpēties par to,” piebilda Francisks. Starp valdības, Baznīcas un sabiedrības pienākumiem ir rūpēties par visiem cilvēkiem, sevišķi tiem, kuri atrodas grūtās situācijās, lai bērns vienmēr tiktu uzskatīts nevis par smagu nastu, bet dāvanu, un nabadzīgās un vājās personas nekad netiktu atstātas un aizmirstas.

S.Krivteža / VR