Itālija: ceļam uz Krakovu pošas jaunieši saleziāņu pavadībā

No svētā Jāņa Bosko zemes uz Karola Vojtilas zemi – ar šādu moto simtiem itāļu jauniešu, kas ir saistīti ar saleziāņu garīgumu, gatavojas doties uz Krakovu. Atbildīgais par Pjemontes un Valdaostas saleziāņu jaunatnes pastorālo aprūpi, priesteris Stefano Mondins Vatikāna radio apgalvo, ka tur, kur ir jaunieši, ir neiespējami, ka nebūtu saleziāņu. Kongregācijas dibinātājs, svētais Jānis Bosko ir mācījis, ka brālīgums tiek celts uz lūgšanas, uz spēles, uz dalības, uz uzticības, uz dialoga, un tie būs arī būtiskākie svētceļojuma uz Krakovu elementi.

No Pjemontes uz Pasaules Jauniešu dienām dosies 430 jauniešu. Viņiem pievienosies 22 jaunieši no Tuvajiem Austrumiem. „Veidosim šo sadraudzību un kopā dalīsimies ne tikai ticībā, bet centīsimies iejusties arī realitātē, ko viņi piedzīvo kara apstākļos,” saka priesteris Mondins.

Svētajam Jānim Bosko bija būtiski, lai arī nabadzīgajiem bērniem būtu tādas pašas attīstības iespējas, kā bagātajiem. Šādā garā vēlas dzīvot arī saleziāņi. Pirms Pasaules Jauniešu dienām viņi aktīvi meklēja labdarus, kas segtu ceļa izdevumus un naktsmītnes minētajiem Tuvo Austrumu jauniešiem. Saleziāņi cer, ka tiekoties ar tiem, kam dzīvē ir mazāk izdevību un kopā ar viņiem ceļojot uz Krakovu, mācību gūs arī pārticībā izaugušie viņu vienaudži.

Svētais Jānis Pāvils II ar svēto Jāni Bosko bija saistīts ar īpašām garīgām saitēm. „Mēs, saleziāņi, kas pavadīsim šos jauniešus, Jānim Pāvilam II esam lielu pateicību parādā,” saka tēvs Mondins, kurš pats savu ceļu uz garīgo kārtu uzsācis 2000. gada Pasaules Jauniešu dienās Tor Vergata pulcēšanās vietā Romā. „Tur pieredzēju spēcīgu aicinājumu un tiklīdz atgriezos mājās, sāku šķirot lietas savā dzīvē, kas mani noveda pie tā, ka šodien esmu saleziānis,” ar gandarījumu atceras priesteris Stefano Mondins.

Kādus augļus jaunieši atvedīs mājās no Krakovas, no lielā jauniešu saieta, kuru vairāk varētu uzskatīt par ceļa sākumu, nevis galamērķi? Saleziāņu kopienas piederīgais lolo cerību, ka caur brālīgumu un kopību jaunieši varēs atklāt, ka vēlot labu un ļaujot sev vēlēt labu, mēs visi varam uzsākt jaunu ceļu. „Pašcieņa un iekšējais miers, ko visi cenšamies panākt, ir piedot sev un piedot citiem,” ir pārliecināts priesteris.

I. Šteinerte/VR