Džuzeppe Majirs Nussers izvēlējās paklausīt Jēzum, nevis Hitleram

Pāvests tikās ar Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu kard. Andželo Amato un apstiprināja deviņus dekrētus, ar kuriem tiek atzīts ar viena Dieva kalpa starpniecību veiktā brīnuma autentiskums, septiņu reliģiskā oredeņa locekļu un viena laja moceklība, un viena bīskapa,  trīs priesteru, viena kapucīnu brāļa un vienas klostermāsas praktizēto tikumu varonība. Līdz ar to, Baznīcai drīzumā būs deviņi jauni svētīgie, bet seši Dieva kalpi tiek pasludināti par godājamiem.

Nākamo svētīgo vidū ir lajs Džuzeppe Majirs-Nussers, kurš nomira mocekļa nāvē, jo izvēlējās paklausīt Jēzum, nevis Hitleram. Viņš piedzima Bolzano, Itālijā, 1910. gadā dziļi kristīgā zemnieku ģimenē. 22 gadu vecumā apprecējās, kļuva par ģimenes tēvu. Katru rītu piedalījās Svētajā Misē. Tas bija laiks, kad Eiropu pārņēma nacisms un fašisms. Viņš slepus pievienojās kādai pret nacismu noskaņotai kustībai. Džuzeppe mīlēja lasīt Tomasu Moru, kurš paklausīja savai sirdsapziņai, nevis karalim, un izvēlējas mirt tā vietā, lai noliegtu savu katolisko ticību. „Mūsu vienīgais efektīvais ierocis šodien ir liecības sniegšana”, sacīja nākamais svētīgais, uzsverot, ka vienīgais vadonis, kuram ir neierobežota autoritāte, ir Kristus. Džuzeppe tika iesaukts armijā SS vienībā, no kurienes savai sievai rakstīja: „Lūdzies par mani, lai pārbaudījuma stundā es bez vilcināšanās paklausītu Dievam un savai sirdsapziņai. Tu esi drosmīga sieviete un nekādi personīgie upuri, kas no tevis tiks prasīti, nevarēs tevi pamudināt nopelt savu vīru par to, ka tas izvēlējās pazaudēt dzīvību, nevis atteikties no pienākuma”. Tad, kad viņam nācās dot Hitleram zvērestu, viņš atteicās to darīt. 34 gadu vecumā tika vests uz Dahavas koncentrācijas nometni un pa ceļam nogalināts, jo izvēlējās paklausīt nevis fīreram, bet Kristum.

Nākamo svētīgo vidū ir arī septiņi spāņu misionāri un franču priesteris Luī Antuāns Roza Ornjērs, kurš 19. gs. nodibināja Svētā Sargeņģeļa māsu kongregāciju. Viņš bija izcils audzinātājs, kurš ļoti rūpējās par nabagiem. Cilvēki viņu mīlēja viņa vienkāršības un lielās paļāvības uz Dieva providenci dēļ. „Kur ir cilvēks, tur ir Baznīca”, viņš apgalvoja. Jaunākais no visiem godājamajiem ir bīskaps Alfonso Galjegos, kurš nomira 1991. gadā.

J. Evertovskis / VR