Francisks pieņem nabadzīgos svētceļniekus no Francijas

„Jēzus pieņem katru tādu, kāds viņš ir,” teica pāvests,trešdien uzrunājot franču nabadzīgo svētceļojuma dalībniekus no Lionas provinces diecēzēm. „Jēzū esam brāļi, un es vēlos, lai jūs sajustu to, cik esat gaidīti. Jūsu klātbūtne man ir svarīga, un svarīgi ir arī, ka jūs esat mājās,” teica Francisks nabadzīgajiem svētceļniekiem. Viņš cildināja viņu pavadītājus, kuri sniedz skaistu evaņģēliskā brālīguma liecību, iedvesmojoties no tēva Jāzepa Vresinska, kurš vadījās nevis pēc teorijām, bet pēc konkrētas dalīšanās ar citiem.

Svētais tēvs atgādināja, ka Jēzus, kurš vēlējās dalīties nabadzīgo stāvoklī, mīlestības dēļ kļuva viens no viņiem. Viņš bija cilvēku noniecināts, aizmirsts, tāds, kurš viņu skatījumā nekā nav vērts. Francisks aicināja:

„Kad arī jums nākas to visu izjust, neaizmirstiet, ka to pašu izjuta Jēzus. Tas ir pierādījums, ka jūs viņa acīs esat dārgi, un ka Viņš jums ir tuvu. Jūs esat Baznīcas sirdī, kā teica tēvs Jāzeps Vresinskis, jo Jēzus savā dzīvē priekšroku vienmēr deva cilvēkiem, kas bija kā jūs, kas dzīvoja līdzīgās situācijās. Un Baznīca, kas mīl un dod priekšroku tam, ko mīlēja un kam deva priekšroku Jēzus, nevar palikt mierīga, kamēr nebūs sasniegusi visus tos, kas piedzīvo atgrūšanu, izslēgšanu un kas nevienam nešķiet vajadzīgi. Baznīcas sirdī jūs ļaujat satikt Jēzu, jo runājat par Viņu ne tik daudz ar vārdiem, cik ar visu savu dzīvi. Un liecināt par mazo žestu svarīgo nozīmi visiem, kas sniedz ieguldījumu miera celtniecībā, atgādinot mums, ka esam brāļi un ka Dievs ir visu mūsu Tēvs.”

Pāvests iedomājās, ko toreiz domāja cilvēki, uz ceļa satiekot Mariju, Jāzepu un Jēzu, kuri bēga uz Ēģipti. Viņi bija nabadzīgi, satraukti, jo tika vajāti, bet tur bija Dievs.

Pāvests vēlreiz pievērsās tēva Jāzepa Vresinska intuīcijai, kurš saprata, ka dalīties ir svarīgāk, nekā sekot abstraktām teorijām. „Abstraktas teorijas ved pie ideoloģijām, bet ideoloģijas pie nolieguma, ka Dievs kļuva miesa, kļuva par vienu no mums,” teica Francisks. Viņš uzsvēra, ka dalīšanās ar nabadzīgajiem mūs pārveido un liek atgriezties.

„Nabadzīgie ir Baznīcas dārgums”, pāvests atkārtoja šos diakona Laurencija vārdus, vērsdamies īpaši pie tiem, kas nevēlas viņus redzēt pie dievnamu durvīm. Nabadzīgajiem, savukārt, Francisks uzticēja misiju lūgties par tiem, kas iedomājas, ka viņi ir vareni, kas vēlas būt citu apbrīnoti. „Lūdzieties par daudziem bagātajiem, kas tērpjas purpurā un rīko grandiozus mielastus, bet nepamana, ka pie viņu nama durvīm atrodas daudzi Lācari, kuri cer apslāpēt badu ar pārpalikumiem no viņu galda” teica pāvests.  Viņš aicināja lūgties arī par priesteriem, par levītiem, kas redzot knapi dzīvu cilvēku, paiet tam garām. Par visiem šiem ļaudīm, ieskaitot tos, kuri kaut kādā mērā ir saistīti ar nabadzīgo nabadzību pāvests aicināja lūgties tieši nabadzīgos – lūgties, vēlēt viņiem labu un ilgoties pēc viņu atgriešanās.

I. Šteinerte/VR