Žēlsirdība šķīstī mūsu sirdi

Kad mēs nostājamies Jēzus priekšā, nav vajadzīgas garas runas, bet pietiek ar pāris vārdiem. Galvenais, lai tie tiktu izteikti pilnīgā paļāvībā – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Viņš atzina, ka mums katram ir savi trūkumi, bieži vien jūtamies nožēlojami, taču citu priekšā mēģinām izlikties un savu nožēlojamo stāvokli piesedzam ar „skaistām manierēm”. Vai tādā veidā jūtamies labāk? Nē! Ko, turpretī, vajadzētu mums darīt?

22. jūnija katehēzes mācībā Francisks pievērsās Lūkasa evaņģēlija fragmentam par lepras slimnieka izdziedināšanu (sal. Lk 5, 12-16). „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”, sacīja lepras slimnieks Jēzum. Svētais tēvs paskaidroja, ka viņš lūdza, lai Jēzus viņu ne tikai izdziedina, bet arī „šķīstī”, tas nozīmē, pilnībā atveseļo viņa miesu un dvēseli. Lepra tika uzskatīta par Dieva sodu. Līdz ar to, lepras slimnieks bija pilnībā izslēgts no sabiedrības. Viņam bija jāturas pa gabalu no Dieva un no cilvēkiem. Neskatoties uz to, šis slimais nepadevās un nenolaida rokas ne savas slimības, ne priekšrakstu priekšā. Lai nonāktu pie Jēzus, viņš uzdrošinājās ieiet pilsētā. Viņš darīja to, kas tam bija liegts. Ceļos nometies, viņš lūdza: „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”

Viss, ko šis par nešķīsto uzskatītais vīrs saka un dara, ir ticības izpausme – norādīja pāvests. Lepras slimnieks atzīst Jēzus visvarenību. Viņš ir drošs, ka Kungs var viņu izdziedināt un ka viss ir atkarīgs no Viņa gribas. Šī ticība ir spēks, kas ļauj tam lauzt jebkādas konvencijas un iet uz tikšanos ar Jēzu. Nometies ceļos, viņš to uzrunā ar vārdu „Kungs”. Šajā sakarā Francisks paskaidroja, ka, atrodoties Jēzus priekšā, nav vajadzīgi daudzi vārdi. Galvenais ir pilnīga paļāvība uz Viņa visvarenību un labestību. Uzticēties Dieva gribai nozīmē atvēlēt sevi Viņa bezgalīgajai žēlsirdībai – uzsvēra Svētais tēvs, kurš arī pastāstīja, ka vakarā, pirms gulētiešanas, pats skaita šo īso lūgšanu „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”. „Un es lūdzos arī piecreiz ‘Tēvs mūsu’ uz katru Jēzus rētu, jo Jēzus mūs šķīstīja ar savām rētām”, piebilda Francisks, aicinot arī ticīgos šādi lūgties. Viņš atgādināja, ka Jēzus vienmēr mūs uzklausa.

Atbildot lepras slimā lūgumam, Jēzus sacīja: „Es gribu, topi šķīstīts!” Un Viņš izstiepa roku, lai to aizskartu. Cik gan reizes arī mums nāk pretī nabagi! – atzina pāvests. Dažreiz mēs iemetam monētu, izjūtam līdzjūtību, bet nepieskaramies. Mēs aizmirstam, ka nabaga miesa ir paša Jēzus miesa. Jēzus aicina mūs nebaidīties to darīt, jo, pieskaroties nabagam, mēs varam tikt šķīstīti no savas liekulības. Šajā kontekstā Svētais tēvs kārtējo reizi atgādināja, ka arī bēgļi ir mūsu brāļi un ka kristietis nedrīkst atgrūst nevienu cilvēku.

Izdziedinājis lepras slimnieku, Jēzus pavēl nevienam to nestāstīt, bet iet parādīties priesterim un salikt upuri. Ko Jēzus ar to grib pateikt? Pirmkārt, to, ka žēlastībai, kas mūsos darbojas, nav vajadzīgas sensācijas. Tā nemanāmi pārveido mūsu sirdi. Otrkārt, to, ka līdz ar savas dziedināšanas apstiprināšanu pie priestera un ar upurēšanu, lepras slimnieks no jauna tiek pieņems ticīgo kopienā un sabiedrībā. Treškārt, stādoties priekšā priesterim, viņš reizē atzīst Jēzu. Viņš apliecina, ka Jēzus ir sūtītais Mesija. Pateicoties līdzjūtības spēkam, kādā Jēzus izdziedināja lepras slimnieku, šis slimnieks vairs ne tikai tic, bet arī atver savu sirdi misijai.

„Padomāsim par sevi, par saviem trūkumiem…”, katehēzes noslēgumā mudināja pāvests. „Katram ir savi trūkumi. Padomāsim par to atklāti. Cik gan reižu liekuļojam un aizsedzam tos ar ‘labo manieru’ aizsegu. Tā vietā, tieši tad mums vajadzētu palikt vienatnē, nostāties Dieva priekšā uz ceļiem un lūgt: ‘Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt!’ Dariet to katru vakaru, pirms nekā ejat gulēt!”

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka jūnija mēnesis ir veltīts Vissvētākajai Jēzus Sirdij, un uzsvēra, ka vienīgā lieta, kas mums ir īsti vajadzīga šajā dzīvē, ir piedošana, atbrīvošana no ļaunā un no nāves, kas ir ļaunuma sekas. Dievs nekad mūs nepamet! Tieši otrādi, Viņš nāk mums pretī, dziedina mūs, atbrīvo no grēkiem un piedod. Mēs esam aicināti to apzināties un paļauties uz Viņa žēlsirdību, kā arī būt par Viņa žēlsirdības lieciniekiem, jo šī žēlsirdība šķīstī cilvēka sirdi un pārveido viņa dzīvi. Francisks arī pastāstīja, ka pagājušo ceturtdien pie Džemelli slimnīcas, Romā, tika atklāts sava veida žēlsirdības centrs jeb istaba bezpajumtniekiem. Tas ir konkrēts šī Jubilejas gada žēlsirdības darbs.

J. Evertovskis / VR