2016-06-20 15:34:00

Nebaidīties riskēt, nebaidīties kļūdīties, nebaidīties no ticības krīzes


Sestdienas pievakarē Francisks apmeklēja Nācaretes Svētās Ģimenes kopienu jeb, tā saukto, Nācaretes Villu, kas atrodas Romā. Šī struktūra izveidota tieši pirms 70 gadiem ar mērķi dot mājvietu bērniem bāreņiem un nabadzīgo daudzbērnu ģimeņu bērniem. Šodien šajā mājā tiek uzņemti labākie skolēni, kuru ģimenēm ir lielas materiālās grūtības. Pāvests lūdzās kopā ar kopienu un atbildēja uz dažiem klātesošo jautājumiem. Viņš runāja par liecības sniegšanu, ikdienas moceklību, ticības krīzi, par kalpošanas naudas elkam ļaunumu, kā arī uzsvēra to, cik svarīgi laulātajiem prast savstarpēji piedot un vienam otru samīļot.

Svētais tēvs atgādināja, lai mēs būtu kā Labais Samarietis un nebaidītos „sasmērēt savas rokas”. „Lai Kungs mūs sargā no laupītājiem un lai atbrīvo no priesteriem, kuriem nekad nav laika, kuri skrien un nespēj uzklausīt, kuri nedzird citus, jo visu laiku ir aizņemti ar savām lietām”, viņš vēlēja. Pāvests aicināja nebaidīties kļūdīties. Lai tiktu galā ar šodienas izaicinājumiem izglītības un jūtu audzināšanas jomā, ir nepieciešams riskēt, jo kurš neriskē, tas nevirzās uz priekšu. ‘Bet ja nu es kļūdīšos?’ – kāds varētu jautāt. „Ja kļūdīsies, slava Kungam!”, sacīja Svētais tēvs. „Ja paliksi stāvam uz vietas, kļūdīsies vēl smagāk”.

Runājot par moceklību, viņš atgādināja, ka savas dzīvības atdeve nav vienīgais liecības sniegšanas veids. Vēl ir arī klusā ikdienas moceklība, arī godīgums var būt moceklība, vai arī spēja paklusēt tad, kad gribas ar savu mēli nodarīt otram pāri, var būt moceklība. Pāvests pieminēja arī pacietības moceklību, kas, piemēram, attiecas uz bērnu audzināšanu un spēju būt uzticīgam mīlestībā. Bez tam, viņš aicināja ticīgos nebaidīties no tā, ka ticību var piemeklēt krīze. Īsts kristietis atzīst, ka ir grēcinieks, kuru Kristus ir izdziedinājis vai arī kura dzīvē notiek dziedināšana. Viņš nelepojas kā pāvs un nedomā, ka ir pilnīgs. Svētais tēvs atzina, ka arī viņš pats ir jaunībā pieredzējis un vēl joprojām piedzīvo šaubas un mazdūšību.

Viņš aicināja atšķirt īstos svētos no tādiem, kuri tikai tēlo, ka ir svēti, kā arī nosodīja naudas dievekļa kultūru, kas nogalina cilvēku. Šajā sakarā pāvests sacīja: „Man ir kauns un man sāp, kad uzzinu, ka, piemēram, uz baznīcu atnes nokristīt bērnu, bet ir spiesti dzirdēt atbildi: ‘Ak tā, jūs neesat baznīcā laulājies? Nē, nē, jūs nedrīkstat būt par krusttēvu! Nē, jo ir svarīgi salaulāties baznīcā…’ Bet, tai pat laikā, atnāk kāds, kurš ir krāpnieks, cilvēku izmantotājs vai pat ir saistīts ar bērnu paverdzināšanu, bet ir „labs” katolis…, jo ziedo Baznīcai naudu…, un tam atbild: ‘O, jā, tu vari būt par krusttēvu’”. Francisks piebilda, ka mēs esam apgriezuši kājām gaisā vērtības. Mēs vairs neprotam saskatīt, kas ir labāk, vai kur ir lielāks ļaunums.

Runājot par laulību viņš brīdināja, ka, ja cilvēks neizprot šī sakramenta īsto jēgu un nav tam labi sagatavojies, tad labāk neprecēties. Noslēdzot laulību, kristieši saka viens otram „jā” vārdu uz mūžu. Mūsdienu sabiedrība, diemžēl, nenovērtē laulības nešķiramības nozīmi. Tāpēc Baznīcai ir daudz jāstrādā ar tiem, kuri gatavojas laulībai. Visbeidzot, laulātos pāvests kārtējo reizi mudināja nenoslēgt dienu, neizlīgušiem: „Neaizmirstiet viens otru samīļot. Glāsts ir viens no sakrālākajiem laulības izteiksmes veidiem. ‘Es tevi mīlu, es tevi ļoti mīlu…’ Svarīgi, lai laulātie spētu viens otru samīļot, noglāstīt, gribēt viens otru miesīgi un ar visu, un vienmēr… Glāsti… Es domāju, ka ar tiem varēs saglabāt šo sakramenta spēku, jo arī Kungs ar lielu maigumu skauj savu līgavu Baznīcu”.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.