Pāvests uzrunā Pontifikālo Laju padomi un aicina strādāt atbilstoši laikam

17. jūnijā pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Laju padomes asamblejas dalībniekus. Viņi atskatās uz savas darbības gandrīz 50 gadiem un gatavojas jaunam pavērsienam tajā. Tiek plānots strādāt atbilsotoši laikam. Pontifikālā Laju padome ir izveidota pēc Vatikāna II koncila ierosmes ar mērķi „būt par padomdevēju katoliskajai hierarhijai un lajiem viņu apustuliskajā darbā” (Apostolicam actuositatem, 26).  

Pāvests aicināja pateikties Kungam par bagātīgajiem augļiem un daudzajiem izaicinājumiem šais gados. Šai laikā ir veidojušās daudzas kustības un jaunas kopienas, kuras raksturo liela misionārā degsme. Šīm kustībām Pontifikālā Laju padome ir sekojusi ar savām rūpēm un gādību, un palīdzējusi tām attīstīties, tai skaitā arī delikātajā juridisko statūtu atzīšanas fāzē.

Francisks izcēla arvien pieaugošo sievietes lomu Baznīcā, viņas klātbūtni, jūtīgumu, dāvanas. Visbeidzot, uz šo padomi ir gūlusies atbildība par Pasaules Jauniešu dienām kā jauno paaudžu evaņģelizācijas instrumentu. Visā visumā, ticīgie laji ir bijuši aizvien vairāk iesaistīti Baznīcas evaņģelizējošajā misijā. Pāvests uzsvēra, ka Kristība ir tā, kas katru ticīgo laju padara par Kunga misionāro mācekli, par zemes sāli, pasaules gaismu, par raugu, kurš realitāti pārveido no iekšienes.

Baznīcas aktivitātes vienmēr tiek vērstas uz konkrētiem cilvēkiem ar viņu sejām, prātiem, sirdīm. „Ir svarīgi,” atzīmēja pāvests, „ka jūsu plenārasamblejā esat vēlējušies atcerēties visus, kuri ir veltījuši savus spēkus laju dzīvei un apustulātam aizvadītajos gados.” Tie ir dažādi šīs padomes prezidenti, tās daudzie locekļi un konsultanti, kuru vidū bija arī svētais Karols Vojtila, kā arī daudzie laji, kas šeit ir strādājuši, vai klusībā lūgušies par katolisko laju kustību.

„Noietā ceļa gaismā ir laiks ar cerību paraudzīties nākotnē,” aicināja Francisks. Daudz vēl ir darāmā, lai paplašinātu apvāršņus un pieņemtu jaunus izaicinājumus, ko prasa dzīves īstenība. „No šejienes dzimst kūrijas reformas projekts, jo īpaši jūsu saplūsme ar Pontifikālo Ģimenes padomi un Pontifikālo Dzīvības akadēmiju” atzīmēja pāvests. Viņš aicināja pieņemt šo reformu kā turpmāk veicamā darba vērtības un cieņas zīmi, kā arī atjaunotas uzticības zīmi laju paaicinājumam un sūtībai mūsdienu Baznīcā.

Pāvests akcentēja, ka šai īpašajā vēstures brīdī un Žēlsirdības Jubilejas kontekstā Baznīca ir aicināta uz visiem laikiem saglabāt apziņu, ka tā ir „Tēva mājas, kurā ir paredzēta vieta katram cilvēkam ar visām viņa dzīves rūpēm” (Ap. pamud. Evangelii gaudium, 47). „Tai ir jābūt Baznīcai, kas nemitīgi iziet pie cilvēkiem, kas prot bezbailīgi uzņemties iniciatīvu, paiet pretim, uzmeklēt tālos un ierasties krustcelēs, lai aicinātu savā pulkā atstumtos,” (turpat, 24).

Francisks aicināja pacelt skatienu un paraudzīties „ārpus”, paraudzīties uz mūsu pasaules „tālajiem”, uz daudzajām grūtībās nonākušajām ģimenēm, uz tiem, kam nepieciešama žēlsirdība, uz vēl neapgūtajiem apustulāta laukiem, uz lajiem, kam ir laba un dāsna sirds, un kas labprāt kalpotu Evaņģēlijam, ja vien tie būtu iesaistīti, novērtēti un ar mīlestību pavadīti. Pāvests atzīmēja arī, ka Baznīcai ir vajadzīgi labi sagatavoti, nesatricināmas un skaidras ticības vadīti laji, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši personīgu un žēlsirdības pilnu tikšanos ar Jēzus Kristus mīlestību.

I. Šteinerte/VR