Kas ir kristīgais reālisms?

Ceturtdienas, 9. jūnija, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās „kristīgajam reālismam”. To pats Kungs mācīja saviem mācekļiem. Francisks kārtējo reizi atgādināja, ka lielu ļaunumu Dieva tautai nodara tie Baznīcas cilvēki, kuri runā vienu, bet dara citu.

Šodienas Evaņģēlijā Jēzus atgādina mācekļiem, lai viņu taisnība būtu pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību (sal. Mt 5, 20-26), jo šo pēdējo darbi nesakrita ar to, ko tie mācīja. Kā piemēru Jēzus min Dieva un tuvākā mīlestības bausli. „Ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, ir nododams tiesai”, Viņš saka. „Mums nāks par labu to dzirdēt”, atzina pāvests, „jo šajos laikos mēs esam pieraduši citus apvainot ar ļoti ‘sulīgiem’ vārdiem”. „Tas ir grēks”, viņš uzsvēra. Tas nozīmē nogalināt otru, jo apvainojot, mēs brāļa dvēselē iecērtam pļauku un sabradājam viņa cieņu. Francisks ar rūgtu ironiju piebilda, ka bieži vien mēs pasakām ļoti nesmukus vārdus par citiem, bet to darām ļoti „pieklājīgi”.

Tā kā Izvēlētā tauta Rakstu zinātāju un farizeju rīcības dēļ bija mazliet apjukusi, Jēzus to aicināja raudzīties uz augšu un iet uz priekšu. Kas attiecas uz mūsdienām, tad arī kristieši ar savu slikto piemēru nodara lielu ļaunumu. Tāpēc Jēzus arī šodien pieprasa, lai mēs būtu nesavtīgi un svēti, lai mēs raudzītos uz priekšu un nebūtu likuma kalpi. Pārāk lielā stingrība un visa idealizēšana nedod mums neko labu – atzina pāvests. Jēzus mūs labi pazīst. Viņš zina, kāda ir mūsu daba. Kad mums ir kaut kas pret otru cilvēku, tiekam aicināti panākt mieru un saskaņu. Tātad, Jēzus māca mums kristīgu jeb „veselīgu reālismu”. Bieži vien, protams, ir grūti panākt, lai viss būtu perfekti, bet mums ir jādara vismaz to, ko varam izdarīt.

„Tas ir katoļu Baznīcas veselīgais reālisms. Katoļu Baznīca nekad nemāca ‘to vai to’”, teica Francisks. „Tas nav katoliski. Baznīca saka: ‘To un to’. ‘Dari visu iespējamo, tas ir, izlīgsti ar savu brāli! Neapvaino viņu! Mīli viņu! Ja ir kāda problēma, vismaz panāc vienprātību, lai neizceļas karš’. Tas ir katolicisma veselīgais reālisms. Teikt ‘vai to, vai neko’ nav katoliski. Tā ir herētiska attieksme. Jēzus vienmēr iet ar mums kopā, rāda mums ideālu, ved mūs pretī ideālam, atbrīvo mūs no šī likuma stingrības ieslodzījuma un saka: ‘Dariet taču tik daudz, cik variet izdarīt’. Viņš mūs labi saprot. Tāds ir mūsu Kungs. Tas ir tas, ko Viņš mums māca.”

Pāvests atgādināja, ka Kungs no mums prasa, lai mēs nebūtu liekuļi, tas ir, lai mēs neslavētu Dievu ar to pašu mēli, ar kuru apvainojam savu brāli. Mēs esam aicināti darīt to, ko varam izdarīt – vismaz izvairīties no savstarpējiem ķīviņiem. Jēzus atbrīvo mūs no visiem mūsu trūkumiem. Viņš atbrīvo mūs arī no šī ideālisma, kas ir pārspīlēta un nekatoliska nostāja. Francisks aicināja lūgt Kungu, lai Viņš māca mūs atbrīvoties no nevajadzīgās stingrības un vienmēr skatīties uz augšu, lai pielūgtu un slavētu Dievu, un lai Viņš māca mūs panākt savstarpēju izlīgšanu.

J. Evertovskis / VR