Kristieša gaismas avots ir lūgšana

Ko kristietim darīt, lai nepietrūktu sāls un gaismas? Kas ir viņa „akumulators”? Otrdienas, 7. jūnija, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests norādīja, ka gaismas, ko izstaro kristietis, avots ir lūgšana. Bez tam, Francisks atgādināja, ka ticīgais piešķir garšu citu dzīvei ar Evaņģēliju, un aicināja sargāties no tā sauktā „spoguļa garīguma”, tas ir, no centieniem izrādīt sevi tā vietā, lai atklātu citiem Kristu. Šodienas Evaņģēlijs runā par sāli un gaismu. Svētais tēvs atzina, ka Jēzus vienmēr lieto skaidrus vārdus un salīdzinājumus, lai visi saprastu Viņa vēsti. Kristietis ir sāls un gaisma. Ne viena, ne otra lieta nekalpo sev. Gaisma domāta apgaismošanai, sāls - sālīšanai.

„Kas ir kristieša baterija, pateicoties kurai viņš var izstarot gaismu”? – jautāja Francisks. „Tā, vienkārši, ir lūgšana. Tu vari darīt daudzas lietas, paveikt daudz darbu, vari veikt žēlsirdības darbus, tu vari darīt lielas lietas Baznīcas labā, tu vari izveidot universitāti, katoļu kolēģiju, slimnīcu, par labdarību tev varbūt uzcels pieminekli, bet ja tu nelūgsies, tas viss būs mazliet tumsā tīts. Ja pietrūkst gaismas, ja pietrūkst lūgšanas, tad daudzi darbi paliek tumsā. Lūgšana uztur kristīgo gaismu. Tā visu apgaismo”.

Pāvests piebilda, ka lūgšanu jāņem vērā ļoti nopietni. Runa ir par Debesu Tēva pielūgšanu, par goda atdošanu Trīsvienīgajam Dievam, par pateicību Viņam, kā arī, protams, varam kaut ko lūgt no Kunga, bet to visu jādara no sirds. Tātad, pirmkārt, kristietis ir aicināts lūgties, bet, otrkārt, viņš ir aicināts dāvāt savu dzīvi citu labā, izplatot Evaņģēlija labo smaržu. Tikpat liela nozīme kā gaismai, ir arī sālij. „Sāls ir sāls tad, kad tā kalpo kaut kam citam. Līdzīgi ir ar kristieti. Viņam ir sevi jādod citiem. Viņam jāpiešķir „garša” citu dzīvei. Viņam jācaurstrāvo visu ar Evaņģēlija vēsti. Sāls ir domāta, lai to dotu. Gaisma ir domāta citiem. Abi ir domāti citam. Gaisma neizgaismo sevi, sāls nepiešķir garšu sev”.

Francisks paskaidroja, ka, lai kristietis neizsmeltu savus spēkus, nemitīgi sevi veltot citu labā, viņam jāsmeļ spēku Dievā. Tāpēc, treškārt, viņam ir jāsargājas no kārdinājuma skatīties uz sevi, mēģināt izgaismot sevi. To sauc par „spoguļa garīgumu”. Kristieša gaismai jāspīd cilvēku priekšā, lai tie redzētu viņa labos darbus un godinātu Tēvu, kurš ir debesīs. Noslēdzot homīliju, pāvests uzsvēra, ka kristietim, līdz ar to, ir jābūt nemitīgā kontaktā ar to, kurš viņu apgādā ar gaismu un sāli, proti, viņam jāturas pie Dieva. Tad viņš ar saviem labajiem darbiem izstaros gaismu un kļūs citiem par sāli.

J. Evertovskis / VR