Kādai jābūt priestera sirdij?

«Labā Gana sirds nav tikai žēlsirdības pilnā sirds, bet tā ir pati žēlsirdība. Tajā atmirdz Tēva mīlestība. Tajā es jūtos pieņemts, neskatoties uz maniem ierobežojumiem un maniem grēkiem,» priesteriem sacīja pāvests. Piektdienas, 3. jūnija, priekšpusdienā Svētā Pētera laukumā Francisks vadīja priesteru un semināristu jubilejas noslēguma dievkalpojumu. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši priesteru no daudzām valstīm, arī Latvijas.

Labā Gana sirds mums atgādina, ka tās mīlestībai nav robežu, tā nekad nepagurst un nekad nepadodas, teica pāvests. Viņš aicināja priesterus atbildēt uz svarīgu jautājumu: kāds ir mūsu sirds orientieris? Francisks atzina, ka kalpojums bieži ir piepildīts ar daudzām iniciatīvām: katehēzi, liturģiju, labdarību, pastorālo aprūpi un administrēšanu. Un šo daudzo pienākumu vidū paliek jautājums: kur ir mana sirds, kādu dārgumu tā meklē? Jēzus saka: «Kur tava manta, tur ir arī tava sirds» (Mt 6,21).

Jēzus Sirds vislielākie dārgumi ir divi: Tēvs un mēs, cilvēki. Viņš savu laiku pavadīja sarunā ar Tēvu un tiekoties ar cilvēkiem. Arī priestera sirds zina divus virzienus, un tie ir: Kungs un tauta. Priestera sirds ir Kristus mīlestības piepildīta, tāpēc tā vairs neskatās pati uz sevi, bet ir vērsta uz Dievu un brāļiem.

Uzrunas turpinājumā Francisks skaidroja vārdu meklēt, pieņemt un priecāties nozīmi priestera kalpojumā. Sirds, kas meklē, neprivatizē laiku un vietu, kas pazudušās avs meklēšanu neastāj uz rītdienu un, atradusi, to nes uz saviem pleciem. Gans pēc Dieva sirds neizvēlas ērtības. Viņš nebaidās aptraipīt savu labo vārdu, nebaidās no kritikas un ir gatavs riskēt, lai sekotu savam Kungam. Tāds gans nekalpo tikai dažas stundas dienā, bet, līdzīgi kā labais Samarietis, steidzas palīgā visiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Viņš ir ganāmpulka gans, nevis inspektors, un savu misiju veic nevis par piecdesmit vai sešdesmit procentiem, bet pilnībā ziedo visu sevi.

Kristus mīl un pazīst savas avis, upurējot par tām savu dzīvību. Viņa ganāmpulks ir Viņa ģimene. Viņš nav bargais vadonis, no kura baidās avis, bet gans, kas iet kopā un sauc katru savā vārdā. Viņš grib sapulcināt vienā ganāmpulkā visas avis, sevišķi tās, kuras atrodas tālu. Kristus priesteris ir aicināts būt tuvu savai tautai, ko Dievs caur Baznīcu viņam ir uzticējis, piebilda Francisks. Neviens nav izslēgts no priestera sirds, no viņa lūgšanām, no viņa smaida. Ar mīlestības pilnu sirdi un skatienu viņš pieņem cilvēkus un, ja vajag, pamāca un aizrāda, lai tādā veidā palīdzētu tiem tuvināties Baznīcai. Viņš vienmēr ir gatavs sasmērēt rokas, pacietīgi uzklausīt, mierināt, dāvāt žēlsirdību un piedošanu. Viņš nekad neapsauc tos, kuri pazaudējuši vai atstājuši īsto ceļu. Viņš vienmēr ir gatavs viņus pieņemt.

Prieka avots ir mīlestība un piedošana. Jēzus – Labā Gana – prieks nav pats par sevi, bet gan par citiem un ar citiem. Tas ir mīlestības prieks. Pāvests aicināja priesterus stiprināt savu patieso identitāti lūgšanā, sevišķi ikdienas Svētajā Misē. Francisks pateicās priesteriem par viņu jā vārdu, par daudzajiem klusumā un slepenībā teiktajiem jā vārdiem, ko zina tikai Kungs.

S. Krivteža / VR