2016-05-31 14:27:00

Pāvests: Svēto Garu būrī neieslēgt


Visai Baznīcai un katram kristietim ir jāsargās, lai savā ticības ceļā neieslēgtos regulu sistēmā, bet saglabātu dzīvu piemiņu par saņemtajām Dieva žēlastībām. Par to pāvests runāja pirmdienas rīta dievkalpojumā. Vatikāna viesu nama kapelā bija sapulcējušies vairāki desmiti ticīgo. Dzīvē nereti rodas spriedze starp likumu, kas visu ierobežo, un pravietojuma svaigo elpu, kas paceļas pāri ierobežojumiem, atzina pāvests. Ticības dzīvē pārāk liela koncentrēšanās uz normām var izdzēst piemiņu un mazināt Svētā Gara dinamismu. Pirmdienai paredzētais svētā Marka evaņģēlija fragments vēstī par kāda cilvēka nolīgtiem dārzniekiem, kuri ne tikai negrib atdot viņam vīnadārza augļus, bet arī izsmej un pat nogalina viņa kalpus. Beigās tie nogalina arī pašu saimnieka dēlu, domājot, ka tādā veida iegūs mantojumu.

Tas ir sevī noslēgto ļaužu attēls, sacīja Francisks. Šie cilvēki negrib atvērties Dieva apsolījumiem un arī negaida to piepildīšanos. Tie ir cilvēki bez atmiņas, bez pravietojuma, bez cerības. Un viņu vadītājus interesē vienīgi tas, kā uzcelt vēl augstāku likuma mūri, neko vērtīgu neradot, bet veidojot tikai noslēgtu sistēmu.

«Piemiņa viņus neinteresē. Pravietojums? Labāk būtu, ja pravieši vispār neparādītos. Un cerība? Katrs redzēs, kā lietas virzīsies. Tā ir sistēma, ko viņi atzīst pat likumīgu. Rakstu zinātāji, mācītāji, teologi vienmēr iet kazuistikas ceļu un neļauj ienākt Svētā Gara brīvībai. Viņi nepieņem Dieva dāvanu, nepieņem Svētā Gara dāvanu. Viņi grib ieslēgt Garu šaurā būrī. Tā ir reliģiskā sistēma par kuru runā Jēzus. Šī sistēma, kā to dzirdējām pirmajā lasījumā, ir ‘kārību dēļ pasaulē esošā samaitātība’. Tā runā svētais Pēteris šīs dienas lasījumā,» uzsvēra Francisks.

Uzrunā pāvests atgādināja, ka Jēzus tika pakļauts kārdinājumiem aizmirst savu misiju, neatstāt vietu pravietojumiem, cerību nomainīt ar drošību. Šiem cilvēkiem Jēzus pārmet, ka spēj pārstaigāt puspasauli, lai meklētu vienu grēcinieku, un, viņu atraduši, padara to par vergu. Šādi cilvēki, šāda Baznīca, rada vergus. Un tāpēc varam saprast apustuļa Pāvila reakciju, kad viņš runā par likuma ierobežojumiem un gara brīvību, ko dāvā žēlastība. Cilvēki ir brīvi, Baznīca ir brīva tad, kad saglabā piemiņu, kad nezaudē cerību, sacīja pāvests.

Francisks norādīja, ka iekopts vīnadārzs ir Dieva tautas, Baznīcas un mūsu dvēseles attēls. Dievs rūpējas par šo ‘vīnadārzu’ ar lielu mīlestību un maigumu. Pretoties Viņam, kā to darīja Evaņģēlijā aprakstītie dārznieki, nozīmē aizmirst, ka Dievs mūs mīl, ka Viņš dāvā mums savas žēlastības. Lai saglabātu piemiņu un nenomaldītos no pareizā ceļa, mums vienmēr ir jāatgriežas pie savām saknēm. Vai es atceros brīnumu, ko Dievs ir veicis manā dzīvē? Vai atceros par visām Kunga dāvanām? Vai esmu atvērts, vai tomēr baidos un vēlos ieslēgties likuma būrī? Vai es ticu un ceru, ka Dievs izpildīs savus apsolījumus? Centīsimies rast atbildes uz šiem jautājumiem, jo tas mums ir ļoti nepieciešams, uzrunas noslēgumā sacīja pāvests.

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.