Kristietības uzdevums – kalpošana Eiropai

Kā saprast jēdzienu „Eiropas kristīgās saknes”? Vai Eiropa ir spējīga uzņemt tik lielu migrantu skaitu? Vai eiropiešu bailes no islāma ticīgajiem ir pamatotas? Ko šodien darīt, ja ir tik maz priesteru? – uz šiem un citiem jautājumiem atbildēja pāvests Francisks ekskluzīvā intervijā franču katoļu laikraksta „La Croix” žurnālistiem. Svētais tēvs apliecināja, ka Eiropai ir kristīgas saknes. Kristietībai pienākas tās apūdeņot, bet tas jādara kalpošanas, nevis kolonizācijas garā, kā mums to mācīja Kristus, kad mazgāja kājas. Kristietības uzdevums Eiropā ir kalpošana – uzsvēra pāvests. Kristietība var dot savu ieguldījumu kultūrai un to bagātināt, kad kristieši kalpo un dāvā savu dzīvi.

Kā zināms, šī gada 16. aprīlī Francisks atveda sev līdzi no Lesbas salas uz Romu divas bēgļu ģimenes. Tas bija ļoti izteiksmīgs žests. Šajā sakarā franču žurnālisti viņam jautāja, vai Eiropa var uzņemt tik daudz migrantu? Pāvests atzina, ka tas ir pamatots jautājums, jo nevar, nedomājot, plaši vērt vaļā durvis. Tomēr pamatjautājums ir sekojošs: Kāpēc šodien ir tik daudz migrantu? Galvenā problēma ir Tuvajos Austrumos un Āfrikā notiekošie kari, kā arī zemais attīstības līmenis Āfrikā, kas izraisa badu. Kari notiek tādēļ, ka ir ieroču ražotāji un tirgotāji. Bezdarba cēlonis ir investīciju trūkums. Tas viss ved domāt par tādu pasaules ekonomisko sistēmu, kas ir iekritusi naudas elkdievībā. Vairāk nekā 80% pasaules bagātību pieder aptuveni 16% iedzīvotāju. Pilnīgi brīvais tirgus kā tāds nepastāv. Tirgus kā tāds ir laba lieta, bet ir svarīgi, lai būtu kāds trešais – valsts, kas to kontrolētu un palīdzētu saglabāt līdzsvaru. To sauc par tirgus sociālo ekonomiku. Atgriežoties pie jautājuma par migrantiem, Francisks norādīja, ka vissliktākā uzņemšana ir viņu ieslodzīšana. Tā vietā, lai viņus integrētu vietējā sabiedrībā, viņi tiek norobežoti no sabiedrības. Briseles teroristi bija beļģi, migrantu bērni, bet viņi nāca no geto. Londonas jaunais mērs – musulmanis, pakistāniešu dēls – uzstājās katedrālē un viņu noteikti pieņems karaliene. Tas parāda, cik svarīgi Eiropai ir spēt integrēt. Pāvests pieminēja arī 6. un 7. gs. mijas pāvestu Gregoru Lielo, kurš veda sarunas ar barbariem, kas pēc tam spēja integrēties. Šī integrācijas spēja šodien ir ļoti nepieciešama arī Eiropai.

Bailes no migrantiem pārsvarā ir saistītas ar bailēm no islāma. Vai tās ir pamatotas? Atbildot uz šo jautājumu, Francisks pauda uzskatu, ka cilvēki varbūt ne tik ļoti baidās no islāma kā tāda kā no teroristu grupējuma „Islāma valsts”. Šodien, sastopoties ar terorismu, vajadzētu pārdomāt, vai tas bija pareizi, ka valstīs ar spēcīgo varu, kā piemēram, Irākā vai Lībijā, tika mēģināts ievest pārāk rietumniecisko demokrātijas modeli. Nedrīkst iet uz priekšu, neņemot vērā šīs kultūras – sacīja pāvests. Kāds lībietis ir teicis: „Savā laikā mums bija Kadafi, bet tagad mums tādi ir 50”. Šī jautājuma sakarā Svētais tēvs pauda pārliecību, ka kristiešu un musulmaņu mierīga sadzīvošana ir iespējama.

Runājot par aicinājumu uz priesterību krīzi, pāvests atgādināja par lielo laju lomu Baznīcā. Ja trūkst priesteru, evaņģelizācijas darbā ir jāpiedalās lajiem. Viņi jau Kristībā ir saņēmuši šo misiju. Svētais Gars liek viņiem drosmīgi un pacietīgi izplatīt kristīgo vēsti. Galvenā loma pienākas Svētajam Garam. Diemžēl, daudzi kristieši to nezina. Francisks norādīja, ka sava veida briesmas Baznīcai sagādā klerikālisms. Buenosairesā viņš esot pazinis vairākus prāvestus, kuri, redzot dedzīgus lajus, tūlīt pat bija gatavi „pataisīt” viņus par diakoniem. Nē, viņiem nav jābūt diakoniem, viņiem jāpaliek lajiem! Ja kādā zemē ir ļoti dzīva tautas dievbijība, tad tas ir tādēļ, ka tā ir laju iniciatīva – sacīja pāvests.

Vairāk nekā stundu ilgā saruna ar pāvestu Francisku notika Vatikāna viesu namā. Pēdējo reizi interviju franču katoļu laikrakstam „La Croix” pāvests sniedza 1997. gadā. Tas bija sv. Jānis Pāvils II. Toreiz saruna notika saistībā ar Pasaules Jauniešu dienām Parīzē.

J. Evertovskis / VR, La Croix