Kardināls Pjetro Parolins veic vizīti Latvijā

Latvijā 11. maija pievakarē ieradās Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins. Pirms tam viņš apmeklēja Lietuvu un Igauniju. Atpūties viesnīcā, 12. maija rītā Vatikāna pārstāvis tikās ar Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Pēc tam viņš apmeklēja Brīvības pieminekli, pie kura nolika ziedu vainagu. Sekoja tikšanās ar ministru prezidentu Māri Kučinski, preses konference un oficiālas pusdienas.

Dienas otrajā pusē kardināls Pjetro Parolins apmeklēja Okupācijas muzeju, bet pēc tam Saeimas ēku, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.  Pulksten 15 Vatikāna valsts sekretārs ieradās Latvijas universitātes ēkā, kur prezentēja pāvesta Franciska enciklikas „Laudato si” tulkojumu latviešu valodā. Tas bija viens no galvenajiem publiskajiem pasākumiem kardināla vizītes laikā Latvijā.

Uzrunā akadēmiskās pasaules pārstāvjiem kardināls Pjetro Parolins pieskārās trim aspektiem, kas piemīt enciklikai „Laudato si”. Tie ir „kopējais nams”, apziņa par to, ka ir jāuzņemas individuāla atbildība, un dalīšanās atbildībā, pamatojoties uz subsidiaritātes principu.

Kardināls atzīmēja, ka šodien aizvien vairāk ir saskatāmi postījumi, kas ir nodarīti visas cilvēces kopējam namam. Tos var redzēt ne tikai dabā, bet arī sociālajā un kultūras vidē. Šai ziņā pāvests Francisks vienmēr uzsver, ka pasaulē viss ir savstarpēji saistīts. Tas ir tāpēc, ka cilvēka eksistence ir balstīta uz četrām  attiecībām, kuras arī ir cieši saistītas. Tās ir katra cilvēka attiecības ar Dievu, ar tuvāko, ar sevi pašu un ar dabu. Ja tās neatzīstam, tad nespējam veikt radikālas izmaiņas pašreizējā destruktīvajā kultūras un antropoloģiskajā attieksmē.

Prezentējot encikliku „Laudato si” latviešu publikai, Vatikāna valsts sekretārs norādīja, ka ir jāpieņem tāda globāla perspektīva telpā un laikā, kas liek mums domāt par kopējo projektu, jo dabiskā vide ir kolektīvais labums, visas cilvēces mantojums un katra indivīda pienākums. Šiem novērojumiem ir lielāka nozīme, ja tos izdarām jēdziena „integrāla ekoloģija” gaismā, kur termins „ekoloģija” etimoloģiskā ziņā nozīmē „nama izpēte”, un tiek saprasts kā dinamika, kas ietver sevī dažādas „kopējā nama” dimensijas – vides, sociālo, ētikas, ekonomisko un tā tālāk. Kardināls Parolins teica, ka apziņai par atbildību ir jākļūst par stimulu, kas katram no mums liek distancēties no atmešanas kultūras un visā sabiedrībā veicināt kultūru, kurā rūpējamies par visu to, kas mums atrodas apkārt.

I. Šteinerte/VR