Kardināls Pjetro Parolins noslēdz vizīti Igaunijā un dodas uz Latviju

Kopš 7. maija Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins veic vizīti Baltijas valstīs. 9. maija vakarā, pēc Lietuvas apmeklējuma, viņš ieradās Igaunijas galvaspilsētā Tallinnā. Pārnakšņojis viesnīcā „Telegraf”, kardināls jaunu dienu uzsāka ar Varbaduse laukuma apmeklējumu, kur nolika ziedu vainagu pie valsts neatkarības cīnītājiem veltīta pieminekļa. Tūlīt pēc tam Igaunijas zemes viesis devās uz valsts ministru prezidenta Tāvi Reivasa namu, bet vēlāk apmeklēja Parlamentu un Ārlietu ministriju. Sekoja tikšanās ar valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.

Pēcpusdienā Tallinnas Doma baznīcā notika ekumeniska lūgšana kopā ar Igaunijas kristīgo konfesiju vadītājiem. Pulksten 17 un 30 minūtēs kardināls Parolins ieradās Svēto Pētera un Pāvila katedrālē, kur svinēja Svēto Misi. Pēc tās viņš tikās ar apustulisko nunciju Baltijas valstīs Pedro Lopezu Kintanu.

11. maijs sākās ar pārbraucienu uz Tartu. Pulksten 10 šeit notika Svētā Mise Bezvainīgās Ieņemšanas katedrālē. Sprediķis bija centrēts uz liturģijā paredzēto Svēto Rakstu lasījumu par apustuļa Pāvila atvadīšanos no Milētas kopienas un došanos uz Jeruzalemi. „Uzticība, modrība, Dieva vārda klausīšanās, lūgšana – tie ir būtiskākie aspekti katra Baznīcas gana un katra kristieša dzīvē,” teica kardināls. Viņš atgādināja, ka gani ir izraudzīti no tautas un tie nav perfektas būtnes. Viņiem ir jāapzinās savs vājums un briesmas, kas tos apdraud. Tomēr, ar Dieva palīdzību viņi var stāties pretim šiem grūtībām. Pie tam, gani nedrīkst gūt labumu no tiem, kas viņiem uzticēti, gluži pretēji, ganiem pašiem ir jaziedo sava dzīve viņiem – sacīja Svētā Krēsla pārstāvis daudzo Igaunijas klēra locekļu klātbūtnē.

Pēc Svētās Mises kardināls Parolins iegriezās Tartu katoļu skolā, bet vēlāk devās uz universitāti. Šeit viņš nolasīja lekciju par tematu „Svētais Krēsls un starptautiskās attiecības”. Vispirms kardināls izcēla milzīgo lomu, kāda Tartu (Tērbatas) universitātei kopš tās dibināšanas 1632. gadā, ir bijusi igauņu kultūras sargāšanā un veicināšanā. Tā joprojām ir arī viena no pasaules vadošajām zinātniskās pētniecības universitātēm.

Turpinājumā kardināls pieskārās Svētā Krēsla diplomātiskās misijas tematam, atzīmēdams, ka galvenā diplomātiskā persona šeit ir pāvests. Īpaši tas ir bijis redzams svētā Jāņa Pāvila II personīgajā ieguldījumā Centrālās un Austrumeiropas zemju labā. Arī dažādas pāvesta Franciska iniciatīvas, tādas, kā rūpes par apkārtējo vidi, bēgļiem un migrantiem, par mieru pasaulē, ir likušas pieaugt starptautiskās sabiedrības apziņai par visai cilvēcei svarīgiem jautājumiem.

Izskatījis Svētā Krēsla diplomātisko attiecību strukturālo kārtību, Vatikāna valsts sekretārs atgādināja, ka tam vienmēr ir bijuši svarīgi lielie jautājumi, kas skar cilvēci kopumā. Attiecībā uz Eiropu Svētajam Krēslam šobrīd visvairāk rūp vērtību krīze, migrācija un situācija Ukrainā. Kardināls Parolins uzsvēra, ka ir jācenšas meklēt patiesību, lai rastu adekvātu uztveri par cilvēciskajām tiesībām, kuras nedrīkst reducēt līdz individuālistiskām un subjektīvām vēlmēm, jo tiesības izriet no cilvēka personas un viņa cieņas korektas izpratnes. Pāvests Francisks brīdina, ka individuālistiska cilvēktiesību uztvere ved pie vienaldzības globalizācijas. Lai nepadotos pesimismam, Svētais tēvs Eiropu iedrošina atgūt tās vitalitāti, izzināšanas garu un uzņēmību, bet visvairāk par visu – slāpes pēc patiesības.

Kardināls Parolins teica, ka nopietnas pārdomas par šiem jautājumiem Eiropai var palīdzēt stāties pretim migrācijas krīzei. „Kā jūs labi zināt,” teica kardināls Tartu universitātes klausītāju auditorijai, „pāvesta Franciska dziļu rūpju lokā ietilpst migrantu un bēgļu stāvoklis, tie, kuriem ir bijis jāatstāj mājas konfliktu, vajāšanu un nabadzības dēļ, lai rastu labāku nākotni Eiropā.” Vatikāna pārstāvis teica, ka saprotot Eiropas raizes par savām iespējām pieņemt milzīgo migrantu skaita ieplūšanu, kā arī sociālās un kultūras sekas, izmaiņas reģionālā ģeopolitiskā sabalansējuma un drošības ziņā, ko apdraud starptautiskais terorisms, pāvests tomēr sauc pēc humanitāras atbildes.

Lekcijas trešā, noslēguma daļa, bija veltīta situācijai Ukrainā. Kardināls Parolins atgādināja, ka pāvests Francisks ir aicinājis vākt kolekti, kas visā Eiropā notika 24. aprīlī. Šis karitatīvais žests bija veltīts, lai mazinātu ne tikai materiālās ciešanas, bet, lai apliecinātu pāvesta un visas Baznīcas tuvību un solidaritāti. Katoliskā Baznīca, būdama minoritāte Ukrainā, aktīvi steidzas palīgā savai cietošajai tautai, lai arī tās resursi ir ļoti ierobežoti. Kardināls Parolins pastāstīja, ka Svētais Krēsls gatavo dažādus rīcības veidus, lai dotu labumu visiem, nešķirojot pēc konfesionālās, vai reliģiskās piederības. Caur savu diplomātisko darbību tas turpina izcelt nepieciešamību ievērot starptautiskos likumus, jo īpaši, balstoties uz Minskas vienošanos. „Ievērojot pašreizējās situācijas smagumu, es pats nākammēnes došos uz Ukrainu, lai apliecinātu Svētā tēva solidaritāti ar tiem, kas cieš,” teica kardināls Parolins.

Pēc lekcijas Tartu universitātē viesis ieturēja pusdienas un devās ceļā uz Valgu, kur paredzēts Svētā Gara baznīcas apmeklējums un tikšanās ar vietējo katoļu kopienu. Pēcpusdienā viņš šķērsos Igaunijas robežu un ieradīsies Latvijā. Apmešanās vieta divās dienās, ko Vatikāna augsta ranga amatpersona pavadīs Rīgā, būs viesnīca „Grand Palace”.

I. Šteinerte/VR