2016-05-05 16:02:00

Romā notika pāvesta enciklikai "Laudato si’" veltīts studiju seminārs


Trešdien, 4. maijā, sv. Augustīna vārdā nosauktajā Patristikas studiju institūtā, Romā, notika Eiropas Bīskapu konferenču padomes (CCEE) rīkotais studiju seminārs, kas bija veltīts pāvesta Franciska enciklikas „Esi slavēts” (Laudato Si’) aktualitātei un Parīzes klimata konferencei (COP21). Tajā uzstājās minētās padomes prezidents, Eštergomas-Budapeštas arhibīskaps, kard. Peters Erdo, Komisijas „Caritas in Veritate” vadītājs, Triestes arhibīskaps Džiampaolo Krepaldi, Pontifikālās „Taisnība un miers” padomes prezidents, kard. Peters Turksons, Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas apkārtējās vides aizsardzības biroja vadītājs, morālteoloģijas profesors Volodomirs Šeremeta un citi. Seminārā piedalījās vairāk nekā 15 Eiropas valstu Bīskapu konferenču delegāti – kopumā aptuveni 50 pārstāvji.

„Kādu pasauli mēs gribam nodot tālāk tiem, kuri dzīvos pēc mums – bērniem, kuri aug?” – tas ir centrālais enciklikas „Esi slavēts” jautājums. Pāvests norāda, ka tas attiecas ne tikai uz apkārtējo vidi, bet liek mums domāt par visas eksistences jēgu un vērtībām. „Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāpēc mēs strādājam un cīnāmies? Kāpēc šai zemei esam vajadzīgi?”: „Ja neizvirzām šos fundamentālos jautājumus”, raksta Francisks, „nedomāju, ka mūsu ekoloģiskās rūpes novedīs pie svarīgiem rezultātiem”. Šajā sakarā semināra dalībnieki atgādināja, ka minētajā dokumentā pāvests aicina mūsdienu cilvēku iet sirds atgriešanās un mentalitātes maiņas ceļu.

Atgriezties nozīmē neko citu kā pievērsties būtiskajam – uzsvēra kard. Peters Erdo. Arhibīskaps Krepaldi norādīja, ka „Esi slavēts” ir ne tikai ekoloģiska, bet arī kristoloģiska rakstura enciklika, jo viss, kas ir radīts, ir radīts caur Vārdu, un viss tiks atkal apvienots Kristū. Tāpēc, lai atrisinātu vides krīzi, vienīgā izeja ir sirds atgriešanās – uzsvēra arhibīskaps Krepaldi un profesors Šeremeta no Ukrainas. Planēta, kurā dzīvojam, ir mūsu tēvija. Katram tās labā ir jādod savs ieguldījums. Profesors Šeremeta atgādināja, ka atbildība par šo pasauli un ticība ir divas nešķiramas lietas. Ticība veicina mūsu atbildību, jo palīdz saprast, ka mēs nedzīvojam izolācijā, bet attiecībās ar Dievu, ar citiem cilvēkiem un ar visu radību. Arthibīskaps Krepaldi mudināja uzlūkot vides aizsardzības problēmas Baznīcas sociālās mācības gaismā. Šī mācība paliek nemainīga cauri gadu simteņiem un reizē ir vienmēr jauna. Rūpes par mūsu „kopējām mājām” pieprasa no mums lielu gudrību. Mēs esam aicināti paraudzīties ar jaunu skatienu ne tikai uz apkārtējo vidi, bet arī uz laulību, ģimeni un cilvēka dzīvību.

Kard. Turksons savā uzrunā norādīja uz dažiem izaicinājumiem, ko mums izvirza šī enciklika. Pirmais izaicinājums saistāms ar Baznīcas ganu un arī laju pastorālo darbību. Mēs esam aicināti pārdomāt, kā šodien labāk izplatīt šīs enciklikas saturu. Otrais izaicinājums skar evaņģelizāciju. Baznīca ir aicināta „evaņģelizēt” pieeju zinātniskajam progresam un attīstībai. Šajā sakarā ir svarīgi novērtēt Baznīcas sociālās mācības nozīmi. Mums jāsaprot un jāatklāj pasaulei, ka Baznīcas sociālā mācība ir ticības izpausme. Savukārt tieši ticība ir tā, kas izgaismo sociālos, ekonomiskos, apkārtējās vides un citus jautājumus. Trešais izaicinājums ir dialogs. Baznīcas uzdevums – veidot dialogu ar cilvēci, ar pasauli, tai skaitā, ar zinātnes un tehnikas pasauli. Tāpēc tai ir jāmeklē aizvien jauni veidi, lai labāk atklātu pasaulei kristīgo ticību.

Parīzes klimata konference, kas notika 2015. gada decembrī, bija viens no ievērojamākajiem starptautiskajiem notikumiem. Tās laikā tika panākta vienošanās par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Par šīs tikšanās laikā parakstītā nolīguma pozitīvajiem aspektiem un trūkumiem minētajā seminārā runāja Francijas episkopāta pārstāvis, Leavras bīskaps Žans Luks Brunens. Viņš norādīja, ka novitāte šoreiz bija katras valsts iesaistīšanās, proti, katrai valstij tika jautāts, ko tā grib un var darīt klimata pārmaiņu novēršanas jomā. Par pāvesta enciklikas „Esi slavēts” lielo aktualitāti liecina arī tas, ka uz to atsaucās Parīzē notiekošās tikšanās dažādu valstu pārstāvji. Vatikāna valsts sekretariāta pārstāvis, Pontifikālās Gregora universitātes profesors Paolo Konversi uzsvēra, ka tā ir enciklika par integrālu ekoloģiju. Līdz ar to, nevaram visu aprobežot tikai ekonomiskā un tehniskā līmenī. Savukārt Anglijas un Velsas Bīskapu konferences teoloģiskais konsultants, argentīniešu tautības priesteris Augusto Zampini savā lekcijā norādīja uz enciklikā piedāvāto „integrālo garīgumu”, kas dziļi sakņojas dzīvās attiecībās ar Kristu. Visspēcīgāko motivāciju rūpēties par radību mēs varam smelties tieši attiecībās ar Jēzu, kurš mūs aicina iet pa mīlestības ceļu. Šajā ceļā ir liela nozīme katram mūsu vismazākajam žestam. Runājot par atgriešanos, pr. Zampini norādīja, ka nepietiek tikai ar individuālu atgriešanos, bet ir vajadzīga visas sabiedrības atgriešanās. Tās veicināšanā lielu lomu spēlē kristīgo Baznīcu vadītāji. „Integrālais garīgums mūsu integrē pasaulē”, sacīja lektors, atgādinot, ka to izkopt palīdz katehēze un sakramenti. Eiropas Bīskapu konferenču padomes (CCEE) rīkotais studiju seminārs par pāvesta Franciska encikliku „Esi slavēts” noslēdzās ar Svēto Misi, ko celebrēja CCEE viceprezidents, albāņu tautības bīskaps Andželo Massafra. Jāpiebilst, ka minētā enciklika tikko ir iznākusi arī latviešu valodā.

J. Evertovskis

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.