Itālija: svētā Marka piemiņas diena Venēcijā

Venēcijā 25. aprīlī tika atzīmēta svētā evaņģēlista Marka piemiņas diena. Viņa godam veltītajā bazilikā patriarhs Frančesko Moraļja šai dienā vadīja Euharistijas svinības, kurās atzīmēja, ka svētais Marks ir ne tikai Venēcijas pilsētas un Veneto apgabala debesīgais aizbildnis, bet viņš, pirmkārt, ir Evaņģēlija autors. Evaņģēlijs – „euanghèlion” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „Labā vēsts”. Marks ir tas, kurš konkretizēja literāro evaņģēlisko žanru. Viņš savāca un pierakstīja Jēzus dzīves faktus un runas. Arī pirms tam pastāvēja plaša mutiska un rakstu dokumentācija, taču Marka stils ir būtisks, tas ir „tūlītējs un bez starpniekiem”. Evaņģēlists ir „vienkāršās tautas” rakstnieks. Dažreiz viņa stāstījumā parādās šķietami nenoslīpēti izteicieni. Tā piemēram, aprakstā par Betsaidas aklā izdziedināšanu lasām: „Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam” (8,24). Taču tas nenozīmē, ka evaņģēlists nebūtu prasmīgs stāstnieks. „Patiesībā ir otrādi,” norādīja patriarhs Frančesko Moraļja, „Marka stāstos veiksmīgi izpaužas konkrētība un vitalitāte, kas piešķir ritmu un aktualitāti.”

Savā evaņģēliskajā darbībā Marks ir radis visiem piemērotu valodu, arī tiem, kas nepieder jūdu pasaulei, kurā dzīvoja Jēzus. Marka Evaņģēlijs ir pirmā Labās vēsts inkulturācijas forma. „Arī mēs,” teica patriarhs Moraļja, „esam aicināti sekot evaņģēlista Marka piemēram un pāvesta Franciska aicinājumam runāt ar cilvēkiem, privileģētu vietu ierādot Jēzus Kristus cilvēcībai. Šodien vairs neatrodamies I gadsimta pagānu pasaules priekšā, bet gan sev dotajā laikā ar visām tā nabadzības formām, iespējām, trauslumu, kā arī resursiem.”

Venēcijas patriarhs novēlēja, lai svētais Marks arī mūsdienās palīdz atklāt Jēzus – Dieva Dēla patieso vaigu, kurš, savukārt, ļauj saskatīt žēlsirdīgā Tēva vaigu.

Hronikas vēstī, ka svētā Marka relikvijas uz Venēciju ir atveduši divi tirgotāji – Buono no Malamokko un Rustiko no Torčello. Pirms tam tās atradās Ēģiptes Aleksandrijā. Šeit 828. gadā nonāca minētie venēciešu tirgotāji un arābu apdraudētās relikvijas, pa ceļam pārvarot lielu vētru, aizveda uz Venēciju. Šeit tās ar lielu godu uzņēma hercogs Džustiniano Partečipacio un uz pagaidu laiku novietoja nelielā kapelā, vietā, virs kuras šodien slejas svētā Marka bazilika. Pirmā bazilika šeit tika uzcelta 832. gadā, taču tā cieta smagus ugunsgrēka postījumus 976. gadā tautas sacelšanās laikā pret hercogu Kandiano IV, kas kopā ar dēlu bija patvēries dievnamā.

Pēc diviem gadiem bazilika tika restaurēta, bet 1063. gadā sākās jaunās, šodien skatāmās svētā Marka bazilikas celtniecība. Dievnams tika pabeigts un iesvētīts 1094. gada 25. aprīlī – svētā evaņģēlista piemiņas dienā. Pirms tam tauta lūdzās, gavēja un gandarīja, lai atrastos svētā Marka relikvijas, kuru precīzu vietu vairs neviens nezināja. Pēc Svētās Mises bīskaps sasita marmora pārklājumu vienam no labās navas pilastriem, un parādījās urna ar relikvijām.

Venēcija ir palikusi nesaraujami saistīta ar savu svēto aizbildni, kura simboliskais attēlojums – spārnots lauva ar nagos satvertu grāmatu, ir kļuvis arī par pilsētas un kādreizējās Republikas ģerboni. Svētais Marks ir notāru, rakstvežu, vitrāžistu, stiklinieku un optiķu debesīgais aizbildnis.

I. Šteinerte/VR