Pāvests pusaudžiem: mīlestība ir kristieša identitātes karte

Aizvadītās nedēļas nogalē Romu pieskandināja zēnu un meiteņu balsis. 23. un 24. aprīlī Mūžīgajā pilsētā norisinājās pusaudžu jubileja. Svinībās piedalījās vairāk nekā 70 tūkstoši jauniešu no visiem Itālijas reģioniem, kā arī no daudzām Eiropas valstīm.

Svētdienas priekšpusdienā mikroblogošanas vietnē Twitter Francisks aicināja jauniešus kļūt par patiesiem un drosmīgiem kristiešiem, mīlestības un miera lieciniekiem. 24. aprīlī Svētā Pētera laukumā pāvests vadīja dievkalpojumu. Homīlijā viņš skaidroja svētā Jāņa evaņģēlija fragmentu: «Pēc tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība citam pret citu» (Jņ 13,35). Francisks uzsvēra, ka cilvēki atpazīs Jēzus mācekļus pēc viņu savstarpējās mīlestības. Tieši mīlestība ir kristieša identitātes karte, vienīgais svarīgais «dokuments», kas vajadzīgs, lai Jēzus pieņemtu mūs par saviem mācekļiem. Tāpēc mums ir jāskatās, lai šis dokuments vienmēr būtu derīgs un vienmēr atjaunots.

Pāvests skaidroja, ka kristietis, Jēzus patiesais draugs, izceļas ar konkrētu mīlestību, kas atmirdz viņa dzīvē. Francisks aicināja pusaudžus iet Jēzus skolā, kurā dienu no dienas mācāmies mīlēt.

«Mīlēt ir skaisti, tas ir ceļš uz laimi. Tomēr tas nav viegls ceļš. Tajā ir daudz pārbaudījumu un grūtību, atzina pāvests. Padomāsim, piemēram, par saņemtajām dāvanām. Kāds ir veltījis laiku un pūles dāvanas sagatavošanai, un, to dāvājot, viņš mums dāvā daļu no savas sirds. Padomāsim par dāvanu, kādu mums ir sagatavojuši vecāki un katehēti, atļaujot doties uz Romu, lai mēs varētu piedalīties savā jubilejā. Viņi plānoja, organizēja, sagatavoja mums visu, un tas deva viņiem prieku, pat ja arī nācās atteikties no saviem plāniem. Tas ir konkrēts mīlestības žests. Mīlēt nozīmē dāvāt ne tikai materiālos labumus, bet kaut ko no sevis: savu laiku, savu draudzību, savas talantus.»

Turpinot sprediķi, pāvests norādīja uz pateicības nozīmi. Katru dienu Jēzus mums dāvā neskaitāmas dāvanas. Ko tieši Viņš dāvā? – jautāja Francisks. Jēzus dāvā mums savu draudzību, apliecinot, ka nekad mūs neatstās. Jēzus ir draugs uz mūžiem. Esam aicināti katru dienu pateikties par šo lielo draudzības dāvanu. Pāvests uzsvēra, ka jauniešu sirdīs dzimst vēlme mīlēt un būt mīlētam. Tikai Jēzus skolā viņi iemācīsies mīlēt nepiesavinoties, ļaut otram būt brīvam. Pastāv kārdinājums iegūt savā īpašumā visu, kas patīk. To vēl vairāk stiprina patēriņa mentalitāte. «Tomēr viss, kas tiek pārāk spēcīgi izspiest, sāk bojāties, un mēs jūtamies vīlušies un iztukšoti,» atgādināja pāvests.

Francisks atzina, ka jaunajos cilvēkos mīt lielas ilgas pēc brīvības. Nereti tiek runāts, ka būt brīvam nozīmē darīt visu, kas tik ienāk prātā. Bet mums ir jāprot pateikt arī «nē!» «Brīvība nenozīmē darīt visu, ko šajā brīdī gribam. Šādi saprasta brīvība cilvēku padara noslēgtu un tālu. Tas traucē arī nodibināt ar viņu draudzīgas attiecības. Tā nav patiesība, ka tad kad man ir labi, tad viss ir kārtībā. Nē, tā nav patiesība! Brīvība ir dāvana, kas ļauj izvēlēties labo. Tāda ir brīvība! Brīvs ir tas, kurš izvēlas labo, kurš meklē to, kas ir patīkams Dievam, meklē Viņa gribu.

Pāvests uzsvēra, ka visskaistākie sapņi, kuriem vērts ir veltīt savu dzīvi, tiek īstenoti pateicoties drosmīgiem un stingriem lēmumiem. Viņš aicināja pusaudžus nepakļauties spožo reklāmu skanīgajiem saukļiem, sakot, ka dzīve ir skaista tikai tad, kad iegūsim daudz dažādu lietu. Tas viss novērš uzmanību no patiesās bagātības, kāda esat jūs paši, sacīja pāvests. «Jūsu laime ir neizsakāmi dārga, tā nav domāta pārdošanai, tā nav arī aplikācija, kuru var lejuppielādēt mobilajos tālruņos. Pat visjaunākais modelis nepalīdzēs jums kļūt patiesi brīviem un nesavtīgiem mīlestībā,» sacīja Francisks.

Mīlestība, atvērtas sirds brīvprātīga dāvana, ir arī atbildība. Mīlestību stiprina paļāvība, cieņa un piedošana. Mīlestība īstenojas nevis tad, kad par to daudz un skaisti runājam, bet tad, kad to izdzīvojam savā ikdienas dzīvē. Tā nav salda poēzija, ko jāmācās no galvas. Mīlestība ir izvēle, kas tiek īstenota darbībā, pāvests sacīja pusaudžu jubilejas dalībniekiem.

Dievkalpojuma noslēgumā Francisks pasniedza vairākiem pusaudžiem krustu, aicinot tos nest saviem vienaudžiem žēlsirdības vēstījumu. Svētdienas pusdienlaikā kopā ar ticīgajiem pāvests skaitīja lūgšanu «Debesu Karaliene». Uzrunā Svētais tēvs vēlreiz apsveica Itālijas un citu valstu jauniešus, kuri šajās dienās mēroja ceļu uz Romu, lai kopīgi izdzīvotu ticības un brālības svētkus. Pāvests pateicās viņiem par priecīgo un skaļo liecību.

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka svētdien Spānijas pilsētā Burgosā altāru godā tika paaugstināti ticības mocekļi: priesteris Valentino Palensija Markvina un četri viņa biedri. Caur jauno svētīgo aizbildniecību viņš lūdza, lai Dievs atbrīvo pasauli no kara un vardarbības posta. Pāvests stingri pieprasīja atbrīvot Sīrijā nolaupītos priesterus.

«Manā sirdī valda dziļš nemiers par brāļiem bīskapiem, priesteriem un konsekrētajām personām, katoļiem un pareizticīgajiem, kuri pirms ilgāka laika tika nolaupīti Sīrijā. Lai žēlsirdīgais Dievs aizskar nolaupītāju sirdsapziņu un palīdz mūsu brāļiem pēc iespējas ātrāk atgriezties savās kopienās. Aicinu jūs visus lūgties šajā nodomā, tajā pašā laikā neaizmirstot par tiem, kuri nolaupīti citās pasaules malās.»

S. Krivteža / VR