Pāvests negaidīti ierodas uz Zemes dienas pasākumu

Svētdienas, 24. aprīļa, pēcpusdienā pāvests negaidīti ieradās Villa Borghese parkā, Romas centrā, kur tika rīkoti Vispasaules Zemes dienas pasākumi. Tos organizēja Earth Day Italia un Fokolāru kustība. „Es jums pateicos par to, ka tuksnesi pārvēršat mežā”, sacīja Francisks, uzrunājot aptuveni 3500 klātesošos pasākumu dalībniekus. Fokolāru kustības izdotajā paziņojumā norādīts, ka iniciatīvas mērķis ir darīt visu iespējamo, lai Itālijas galvaspilsētā ikviens tās iedzīvotājs vai tūrists varētu justies labi. Tādējādi četru dienu garumā tika mēģināts atklāt Mūžīgās pilsētas neredzamo seju, proti, to, ko veido dažādi solidaritātes tīkli, starpreliģiju dialogs, centieni savstarpēji brālīgi un draudzīgi sadzīvot utml. Dažreiz pietiek ar mazām iniciatīvām, ko pat mediji nemaz nepamana, bet kas ir ļoti svarīgas humānas civilizācijas veidošanai.

Pāvests norādīja, ka mūsu pilsētās un mūsu dzīvē ir ļoti daudz tuksnešu, jo mums pietrūkst cerības, neredzam nākotnes perspektīvas, valda aizspriedumi un bailes. „Jūs ar savu darbu paveicat brīnumus”, viņš sacīja. „Jūs tuksnesi pārvēršat par mežu. Tas ir skaists darbs”. Mežs ir pilns ar kokiem un zaļumiem. Arī tur valda sava veida haoss, bet tāda ir dzīve. Nevajag baidīties no dzīves, nevajag baidīties no konfliktiem! Jāpieņem dzīvi tādu, kāda tā ir – atgādināja Francisks.

Svētais tēvs aicināja uzdrošināties un riskēt, jo tas, kurš neriskē, palaiž garām izdevības un neiepazīst īstenību. Lai patiesi iepazītu dzīves realitāti, ir jātuvojas, jāpienāk klāt, un tas, protams, ir risks. Tas ir risks un reizē izdevība gan man pašam, gan otram cilvēkam, kuram es eju klāt. Šajā sakarā pāvests atzinīgi novērtēja to kalpošanu, kuri, piemēram, dodas pie ieslodzītajiem uz cietumiem. Tuksnesis var būt mūsu sirdīs, mūsu pilsētās, mūsu apsargātajos kvartālos. Mums nav jābaidās doties uz tuksnesi, lai pārvērstu to par mežu. Mēs varam iet un noslaucīt daudzas asaras, lai cilvēki atkal varētu pasmaidīt. Mums nav jābēg no konfliktiem, bet tos jāpieņem. Mums jāpieņem, ka ir ļaunums, lai tiktu ar to galā.

Uzrunā Svētais tēvs atzina, ka mums trūkst „sociālās draudzības”. „Dodu jums mājasdarbu, proti, kādu reizi, ejot pa ielu, pavērojiet cilvēku sejas. Tajās manāmas raizes, katrs ir noslēgts sevī, trūkst smaida, trūkst maiguma, citiem vārdiem – trūkst sociālās draudzības. Tur, kur nav sociālās draudzības, tur valda naids, karš. Šodien mēs piedzīvojam ‘fragmentāru trešo pasaules karu’. Ieskatieties pasaules ģeogrāfiskajā kartē un jūs to redzēsiet”.

Pāvests paskaidroja, ka sociālo draudzību, pirmkārt, veidojam ar piedošanu. Otrkārt, to veidojam ar dāsnumu un nesavtību. Šodien daudzi pielūdz naudas dievu. Visa centrā ir nauda. Tie, kuriem tā ir, pielūdz šo dievu, bet tie, kuriem tās nav, dzīvo badā, slimo un tiek dažādi izmantoti. „Padomājiet par bērnu, par jauniešu izmantošanu”, mudināja Francisks. Atslēgas vārds ir dāsnums. Es dodu savu dzīvi tādu, kāda tā ir un veltu to citu labā, lai kopā ar citiem tuksnesi pārvērstu par zaļojošu mežu. Tikpat svarīga ir arī piedošanu, jo, piedodot, es atbrīvojos no sarūgtinājuma un aizvainojuma.

J. Evertovskis / VR