Ja klausīsim Jēzus balsi un tai sekosim, tad nepazaudēsim ceļu

„Ja klausīsim Jēzus balsi un tai sekosim, tad nepazaudēsim ceļu,” var teikt, ka tāda ir pāvesta homīlijas sirds 18. aprīļa rītā. Svētais tēvs uzsvēra, ka Jēzus, Labais Gans, ir vienīgās durvis, pa kurām ienākt dzīvības aplokā. Francisks aicināja neuzticēties dažādiem pašpasludinātiem gaišreģiem un kāršu licējiem, kas ved pa maldīgu ceļu.

Durvis, ceļš, balss. Šīs trīs lietas rodam arī Evaņģēlijā. Tās ir gluži kā Labā Gana soļu atbalss. Tās ir arī trīs noteicošas realitātes katra kristieša dzīvē. Jēzus paziņo, ka tas, kurš neienāk avju kūtī pa durvīm, bet iekāpj pa citurieni, ir zaglis un laupītājs.

Jēzus ar ļaudīm vienmēr runāja ar vienkāršu attēlu palīdzību. Šie cilvēki zināja, kāda bija Gana dzīve, jo Viņu redzēja katru dienu. Un viņi saprata, ka tikai pa durvīm var ienākt avju kūtī. Tie, kas vēlas ienākt pa citu ceļu, ir nelietīgi. Pāvests teica:

„Tik skaidri runā Kungs. Nav iespējams ienākt mūžīgajā dzīvē no otras puses, kas nav durvis, proti, kas nav Jēzus. Viņš ir mūsu dzīves durvis – un ne tikai mūžīgās, bet arī ikdienas dzīves. Tā piemēram, vai šo lēmumu es pieņemu Jēzus vārdā, vēloties ieiet pa Jēzus durvīm, vai arī, vienkāršiem vārdiem runājot, gatavojos izmantot „kontrabandas” ceļu? Avju aplokā var ienākt tikai pa durvīm, kas ir Jēzus!”

Jēzus runā par ceļu. Gans pazīst savas avis un izved tās ārā. Viņš tām iet pa priekšu un avis Viņam seko. Pāvests norādīja, ka tieši šis ir ceļš – sekot Jēzum dzīves gājumā, sekot katru dienu. Nav iespējams kļūdīties, jo Viņš iet pa priekšu un rāda ceļu:

„Tas, kurš seko Jēzum, nekļūdās. Jā, tēvs, bet lietas nav tik vienkāršas... Bieži es neredzu, kā rīkoties... Man stāstīja, ka tur dzīvo kāds gaišreģis un es devos uz turieni. Es biju pie kāršu licējas, kas man nolasīja kārtis...” Ja tu tā rīkojies, tad tas nozīmē, ka neseko Jēzum! Tu seko kādam citam, kas tevi vedina pa pilnīgi citādu ceļu. Taču, Jēzus, iedams pa priekšu, rāda tev īsto ceļu. Nav neviena cita, kas tev spētu to norādīt. Jēzus ir teicis: „Nāks citi, kas tev teiks: „Mesijas ceļš ir tāds un tāds... „ Bet tu neklausies! Neklausies viņus! „Es esmu ceļš!” Jēzus ir durvis un arī ceļš. Ja Viņam sekosim, tad nekļūdīsimies.”

Homīlijas noslēgumā pāvests pakavējās pie Labā Gana balss. Viņš teica, ka avis tam seko, jo dzird Viņa balsi. „Taču, kā pazīt Jēzus balsi?” jautāja Francisks. „Kā aizstāvēties pret zagļiem un laupītājiem, kas vēlas mūs apmānīt un sagraut?” Lūk, Svētā tēva ieteikums:

„Es došu tev vienkāršu „recepti”. Jēzus balsi tu atradīsi Kalna svētībās. Ja kāds tev vēlas mācīt citādu ceļu par to, kas ir Kalna svētībās, tad viņš ir tāds, kurš ir „iekāpis pa logu”. Tas nav Jēzus! Un otrkārt: „Vai tu pazīsti Jēzus balsi? Vai tu spēj to atpazīt, kad Viņš runā par žēlsirdības darbiem?” Tā, piemēram, Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā ir teikts: „Ja kāds tev saka to, ko saka Jēzus, tad tā ir Jēzus balss.” Treškārt: Tu vari atpazīt Jēzus balsi tad, kad Viņš tev māca teikt: „Tēvs”, proti, kad māca tev lūgties „Tēvs mūsu!”

„Tik vienkārša ir kristīgā dzīve,” sacīja pāvests. Jēzus ir durvis. Viņš vada mūs pa ceļu un mēs pazīstam Viņa balsi Kalna svētībās, žēlsirdības darbos un tad, kad Viņš mūs māca sacīt: „Tēvs,” proti, kad māca lūgšanu „Tēvs mūsu”. Francisks piekodināja, lai atceramies trīs vārdus – „durvis”, „ceļš” un „balss”. Lai Kungs māca mūs saprast šo Jēzus attēlu, šo ikonu: „Gans, kas ir durvis, kurš rāda ceļu un māca mums klausīt Viņa balsi.”

I. Šteinerte/VR