Francisks bēgļiem: "Nezaudējiet cerību!"

„Dārgie brāļi un māsas, šodien es gribēju būt kopā ar jums. Gribu jums teikt, ka jūs neesat vieni”, šādi pāvests iesāka savu uzrunu, tiekoties ar bēgļiem Lesbas salā. Tās laikā viņš otrreiz apliecināja, ka viņš pats, kā arī patriarhs Bartolomejs un arhibīskaps Hieronims, ir ieradušies, lai vienkārši būtu kopā ar šiem cilvēkiem, ko piemeklējušas ciešanas, lai uzklausītu viņu dzīves stāstus, kā arī, lai pievērstu pasaules uzmanību šai smagajai humānajai krīzei un pamudinātu meklēt tai risinājumu.

Francisks atzina, ka pēdējo mēnešu un nedēļu laikā daudzi no klātesošajiem, meklējot labāku dzīvi un bēgot no vajāšanām, ir piedzīvojuši lielas ciešanas. Viņi to darīja īpaši savu bērnu labā. Viņi panesa lielus upurus savas ģimenes labā. Bēgļi ir pametuši visu, kas tiem bija dārgs, un nezina, kas viņus sagaida nākotnē. „Mēs, ticības vīri, gribam vienotā balsī atklāti runāt jūsu vārdā”, sacīja Vatikāna viesis. „Ceram, ka pasaule ievēros šo traģisko un izmisuma pilno stāvokli, un atbildēs tā kā to prasa cilvēka cieņa”.

Uzrunā pāvests atzina, ka šāda krīze var atklāt to, kas mūsos ir labākais. Pirmkārt jau grieķu tauta ir parādījusi savu nesavtību un viesmīlību. Otrkārt, arī daudzi citi cilvēki, sevišķi jaunieši, no visas Eiropas un pasaules ierodas šajā salā, lai palīdzētu bēgļiem. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja pateikties Dievam, kurš ciešanās nekad neatstāj mūs vienus. Vienmēr atradīsies kāds, kas izstieps savu roku un sniegs palīdzību. Tāpēc pāvests mudināja bēgļus nekad nezaudēt cerību. Viņš sacīja: „Šodien gribu jums atstāt sekojošu vēsti: nezaudējiet cerību! Vislielākā dāvana, ko varam cits citam dāvāt, ir mīlestība. Tas ir žēlsirdības pilns skatiens, ieklausīšanās otrā un izpratne, kāds iedrošinājuma vārds, lūgšana. Dalieties šajā dāvanā cits ar citu!”

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka Dievs ir žēlsirdīgs, un aicināja visus izrādīt tādu pašu žēlsirdību pret tiem, kuri cieš. Viņš mudināja eiropiešus palīdzēt bēgļiem brālības un solidaritātes garā, un rūpēties par to, lai tiktu ievērota viņu personas cieņa. „Lai Dievs jūs visus svētī, sevišķi, jūsu bērnus, sirmgalvjus un tos, kuri cieš miesā un garā. Mīlestībā skauju jūs visus”, sacīja pāvests.

Svētā tēva tikšanās ar bēgļiem bija aizkustinoša. Francisks personīgi sasveicinājās ar daudziem klātesošajiem, noglāstīja un svētīja bērnus, sarunājās ar viņiem un aplūkoja viņu zīmējumus. Daudzos attēlots ceļojums pāri jūrai. Pāvests teica, ka gribot tos saglabāt un nolikt uz sava rakstāmgalda, kā arī lidojuma laikā uz Romu parādīt žurnālistiem. Visu tikšanos pavadīja zīdaiņu raudas. Vatikāna viesis ar lielu uzmanību uzklausīja bēgļu traģiskos stāstus. Kāds vīrs, kristietis, raudādams un pateikdamies Dievam, nokrita ceļos pie pāvesta kājām un lūdza viņa svētību. Kāds bērns palūdza piemiņas mantiņu un Svētais tēvs viņam uzdāvināja rožukroni. Daudzi stāstīja savu piedzīvoto: „Mēs nākam no Sīrijas”, „manu ģimeni nolaupīja Islāma valsts kaujinieki”, „es esmu no Irākas, esmu ievainots kājā un man vajadzīga ārsta palīdzība”, „mūs grib sūtīt atpakaļ, dariet kaut ko”.

J. Evertovskis / VR