Pestīšana – Dieva žēlsirdības auglis

Kā Jēzus īsteno žēlsirdību un noved to līdz piepildījumam? – šim jautājumam pievērsās pāvests 6. aprīļa katehēzes mācībā. Vispārējās audiences dalībniekus un visus ticīgos viņš mudināja nebaidīties atzīties savos grēkos, jo nav tāda grēka, ko Jēzus nebūtu uzņēmies uz sevis un ko Viņš nepiedotu. Jēzus ir par cilvēku tapušā Dieva žēlsirdība – uzsvēra Francisks. Kristus izrādīja žēlsirdību, īstenoja to savā dzīvē un nodeva tālāk cilvēkiem. Satiekoties ar ļaudīm, sludinot Evaņģēliju, dziedinot slimos, tuvojoties atstumtajiem, piedodot grēciniekiem, Viņš atklāja lielo Dieva mīlestību, kurai nav robežu un kura ir atvērta visiem. Tā ir tīra, nesavtīga un pilnīga mīlestība. Tā ir mīlestība, kura savu kulmināciju sasniedza krusta upurī. „Jā, Evaņģēlijs ir patiešām ‘Žēlsirdības Evaņģēlijs’, jo Jēzus ir Žēlsirdība”, sacīja Svētais tēvs.

Jaunajā Derībā lasām, ka pirms nekā uzsākt savu kalpojumu, Jēzus no Jāņa Kristītāja saņem kristību (sal. Mt 3,13-17; Mk 1,9-11; Lk 3,21-22; Jņ 1,29-34). Tas piešķir Viņa misijai izšķirošu virzienu. Kopš savas darbības sākuma Viņš atklājas kā tāds Mesija, kurš, solidaritātes un līdzjūtības vadīts, uzņemas uz sevis visu cilvēcisko. Viss, ko Viņš paveic pēc kristības, ir Viņa sākotnējās programmas īstenošana, proti, atklāt visiem cilvēkiem pestīšanu nesošo Dieva mīlestību, kļūt par tuvāko pēdējiem, sludināt Dieva žēlsirdību, kas ir piedošana, prieks un jauna dzīve. Tēva sūtītais Dēls ir patiešām visai cilvēcei žēlsirdības laika iesākums – norādīja pāvests. Jēzus nenesa naidu, nesaderību, bet Viņš mums atnesa mīlestību, lielu mīlestību.

Francisks atzina, ka tie, kuri atradās Jordānas upes krastā, uzreiz nesaprata šī Jēzus žesta nozīmi. Pat Jānis Kristītājs bija pārsteigts par Viņa lēmumu saņemt kristību. Tomēr Debesu Tēvs par to nebrīnījās. Viņš sacīja: „Tu esi mans mīļais Dēls…” (Mk 1,11). Kristības brīdī pār Jēzu baloža veidā nolaidās Svētais Gars. Tādējādi Tēvs apstiprināja Viņa misiju. Jēzus sirds pukst vienā ritmā ar Tēva un Svētā Gara sirdi, apliecinot visiem cilvēkiem, ka pestīšana ir Dieva žēlsirdības auglis.

Turpinot uzrunu, Francisks atgādināja, ka brīdī, kad Jēzus, būdams nevainīgs, mira pie krusta par mūsu grēkiem, Viņš lūdza Tēvu: „Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara” (Lk 23,34). Pie krusta Jēzus atdod žēlsirdīgajam Tēvam visus mūsu grēkus. Tie tiek pilnībā dzēsti. Nekas un neviens nepaliek izslēgts no šīs Jēzus lūgšanas. No tā izriet, ka mums nav jābaidās atzīt un apliecināt, ka esam grēcinieki. Cik gan bieži mēs sakām: ‘Bet viņš ir grēcinieks, viņš izdarīja to un to’. Un mēs nosodām citus. Un tu?- jautāja pāvests. Katram no mums vajadzētu pajautāt: ‘Jā, tas tur ir grēcinieks. Un kā ir ar mani?’ Mēs visi esam grēcinieki, bet visi esam saņēmuši piedošanu. Mums visiem ir iespēja saņemt šo piedošanu, kas ir Dieva žēlsirdība. Tātad, mums nav jābaidās atzīt sevi par grēciniekiem un to apliecināt, jo Dieva Dēls paņēma līdzi uz krusta katru mūsu grēku.

Kad mēs, nožēlas pārņemti, atzīstamies savos grēkos un uzticamies Dievam, varam būt droši, ka esam saņēmuši piedošanu – uzsvēra pāvests. Izlīgšanas sakraments aktualizē piedošanas spēku, kas izplūst no Krusta un atjauno mūsu dzīvē žēlsirdības žēlastību, ko Jēzus mums ieguva. Mums nav jābaidās no tā, ka esam nožēlojami. Katram no mums ir savi trūkumi, bet Krustā sistā Jēzus mīlestības spēks ir neizmērojami liels, tam nav robežu un šķēršļu, un tas ir neizsmeļams. Dieva žēlsirdība dzēš visas mūsu vainas.

Katehēzes noslēgumā Francisks aicināja lūgt no Dieva žēlastību, lai šajā Jubilejas gadā mēs piedzīvotu Evaņģēlija vareno spēku. Žēlsirdības Evaņģēlijs mūs pārveido, ļauj mums aizsniegt paša Dieva sirdi, panāk to, ka mēs spējam piedot un raudzīties uz pasauli ar lielāku labestību. Ja pieņemsim šo Evaņģēliju, tad visu mūsu dzīvi piepildīs atjaunotni nesošās Dieva mīlestības spēks.

Tā kā šodien ir Apvienoto Nāciju izsludinātā Starptautiskā sporta diena attīstībai un mieram, vispārējās audiences noslēgumā pāvests vērsās pie klātesošajiem ar speciālu aicinājumu. „Sports ir universāls izteiksmes veids”, viņš sacīja. Sports „tuvina tautas un var veicināt cilvēku savstarpēju tikšanos, kā arī palīdzēt pārvarēt konfliktus”. Šajā sakarā Francisks mudināja izdzīvot sporta dimensiju kā iespēju vingrināties tikumos, lai atsevišķas personas un cilvēku grupas piedzīvotu integrālu izaugsmi.

Pēc audiences pāvests Svētā Pētera laukumā sasveicinājās ar sešus gadus veco meiteni Lizī Maijersu, kura ar laiku kļūs akla un kurla, jo viņai ir Ušera sindroms. Tā ir reta ģenētiski iedzimta slimība, kuras rezultātā pakāpeniski pasliktinās redzes un dzirdes uztvere. Svētais tēvs maigi pieskārās viņas acīm, apskāva un noglāstīja viņu, apmainījās dažiem vārdiem ar meiteni un viņas ģimenes locekļiem, un deva savu svētību. Lizī tika atvesta no Ohaijo, ASV, kur dzīvo viņas ģimene. Tādā veidā viņa īstenoja savu sapni satikties ar pāvestu.

J. Evertovskis / VR