Kunga Žēlsirdības svētki Vatikānā

«Žēlsirdība ir ceļš, kas cilvēku vieno ar Dievu un atver mūsu sirdis cerībai, ka būsim mīlēti mūžīgi,» šo atziņu svētdienas, 3. aprīļa, rītā mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja pāvests Francisks.

Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām Baznīca svin Kunga Žēlsirdības svētkus, kurus liturģiskajā kalendārā 2000. gadā ieviesa svētais pāvests Jānis Pāvils II, balstoties uz māsas Faustīnes Kovaļskas atklāsmēm. Šogad svētkiem ir īpaša nozīme, jo tie notiek Žēlsirdības jubilejas gada ietvaros.

3. aprīlī Svētā Pētera laukumā Francisks vadīja svētku dievkalpojumu. Plašais laukums bija ticīgo pārpildīts. Homīlijā pāvests norādīja uz Evaņģēliju, kas ir Dieva žēlsirdības grāmata, ko uzmanīgi jālasa un vēlreiz jāpārlasa, jo viss, ko Jēzus bija teicis un darījis ir Tēva žēlsirdības izpausme. Evaņģēlijs ir atvērta grāmata, kurā lasām par Kristus mācekļu darbību, konkrētiem mīlestības žestiem. Visi esam aicināti ar vārdien un darbiem rakstīt Evaņģēliju, piebilda Svētais tēvs.

Lieldienu otrajai svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par mācekļu tikšanos ar augšāmcēlušos Kristu. Šis notikums norisinājās Pēdējo vakariņu namā. Tur redzam nobijušos mācekļus, kuri bailēs no jūdiem bija aizslēguši durvis. Tomēr tieši viņiem tiek uzticēta misija iet un sludināt pasaulei pestīšanas vēsti.

«Līdzīgu kontrastu varam pieredzēt arī mēs paši, cīnoties starp sirds noslēgtību un mīlestības aicinājumu, starp aizslēgto durvju atvēršanu un iziešanu no saviem ierobežojumiem. Kristus, kurš no mīlestības izgāja pa grēka, nāves un elles aizslēgtajām durvīm, vēlas ienākt katrā no mums un atvērt līdz galam mūsu sirds aizslēgtās durvis. Viņš, kurš augšāmceļoties atbrīvoja mūs no bailēm un nemiera, vēlas atvērt līdz galam mūsu sirds aizslēgtos vārtus un sūtīt mūs pasaulē. Ceļš, ko mums norāda augšāmcēlušais Mācītājs, ved tikai vienā virzienā. Tas ir aicinājums iziet no sevis, lai spētu pieredzēt atjaunojošās mīlestības spēku,» sacīja Svētais tēvs.

Francisks atzina, ka savā priekšā redzam baiļu pārņemtu un ievainotu cilvēci. Cik bieži tā cieš sāpju un bezcerības cirstās brūces. Cik bieži tā sauc pēc žēlsirdības un ilgojas pēc miera. Šodien Jēzus saka arī mums: «Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu.» Turpinot uzrunu, Francisks teica:

«Dieva žēlsirdība nestāv kaut kur tālu: tā vēlas iziet pretī ciešanām un bēdām, vēlas atbrīvot no visām verdzības formām, kādas nomāc pasauli. Tā vēlas pieskarties un izdzienāt katra cilvēka brūces. Būt žēlsirdības apustuļiem nozīmē pieskarties Jēzus brūcēm, kuras šodien savā miesā nes tik daudzi Viņa brāļi un māsas. Dziedinot šīs brūces mēs apliecinām ticību Jēzum, darām Viņu dzīvu un klātesošu, palīdzam citiem saņemt Dieva žēlsirdību. Arī mēs esam aicināti atzīt Viņu par savu Kungu un Dievu, līdzīgi kā to darīja apustulis Toms. Arī mums tiek uzticēta šāda misija,» piebilda pāvests.

Francisks sacīja, ka daudzi cilvēki vēršas ar lūgumu būt uzklausītiem un saprastiem. Žēlsirdības Evaņģēlijs, ko ir jāsludina un jāraksta ar savu dzīvi, meklē cilvēkus ar atvērtu un pacietīgu sirdi, kuri, sekojot Labā Samarieša piemēram, cenšas būt līdzcietīgi, diskrēti brāļa un māsas noslēpuma priekšā, dāsni, priecīgi un gatavi pakalpot, neko negaidot atpakaļ.

Uzrunas turpinājumā Francisks skaidroja Jēzus vārdu «Miers jums!» nozīmi. Tas ir tas pats miers pēc kā ilgojas arī mūsdienu cilvēki. Tas nav sarunās panākts miers, ne arī kara trūkums. Tas ir Jēzus miers. Miers, kas izplūst no Viņa sirds. Miers, kas uzvarēja grēku, nāvi un bailes. Tas ir miers, kas vieno, nevis šķeļ. Tas ir miers, kas nepamet mūs vienus pašus, bet palīdz mus sajusties pieņemtiem un mīlētiem. Tas ir miers, kas joprojām paliek ciešanās un tajā pašā laikā liek uzplaukt cerībai. Šis miers no jauna atdzimst Dieva piedošanas žēlastības spēkā, kas atbrīvo mūsu sirdi no bailēm un nemiera. Būt Jēzus miera sludinātājiem: lūk, tā ir misija, kuru savā Augšāmcelšanās dienā Kristus uzticēja saviem mācekļiem, arī mums, sacīja pāvests.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs uzsvēra, ka Kunga Žēlsirdība ir uz mūžiem. Tā nekad nebeidzas, nav izsmeļama un nav aizlēgta. Vienmēr, bet īpaši pārbaudījumu un vājuma brīžos varam būt droši, ka Dievs mūs nekad neatstās. Viņš vienmēr ir kopā ar mums!

Kunga Žēlsirdības svētdienas dievkalpojums noslēdzās ar lūgšanu «Regina Coeli» jeb «Debesu Karaliene», kas tiek skaitīta Lieldienu laikā. Uzrunā pāvests pieminēja tos, kuri visvairāk ilgojas pēc izlīguma un miera. Francisks atzina, ka domā par Ukrainas iedzīvotāju dramatisko situāciju, par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos, kur valda naids un vardarbība, par kara upuriem un tiem, kuri spiesti doties bēgļu gaitās. Tas skar arī bērnus un vecos ļaudis. «Šajā nolūkā svētdien, 24. aprīlī, visās katoļu baznīcās Eiropā tiks vākti ziedojumi,» paziņoja pāvests. Viņš atgādināja, ka 4. aprīlī tiek atzīmēta starptautiskā kājnieku mīnu aizlieguma diena. Katru gadu no šiem briesmīgajiem ieročiem pasaulē bojā iet vairāki tūkstoši cilvēku. Apdraudēti arī tie, kuri attīra mīnētās teritorijas.

S. Krivteža / VR