Dieva dāvātā piedošana ir Viņa žēlsirdības visspožākā zīme

„Dievs ir lielāks par mūsu grēku”, šo patiesību pāvests vairākas reizes atkārtoja trešdienas vispārējās audiences laikā, noslēdzot katehēžu ciklu par Dieva žēlsirdību Vecajā Derībā. 30. martā viņš pievērsās 51. psalmam, kas tiek dēvēts par Dāvida grēku nožēlas lūgšanu. Francisks atgādināja, ka šajā lūgšanā atklājas cilvēka īstā vajadzība, un parādīja, kāda ir šī vajadzība.

Karalis Dāvids, kuru Kungs bija aicinājis vadīt tautu pa paklausības dievišķajam likumam ceļu, smagi sagrēkoja. Viņš pārkāpa laulību un izdarīja slepkavību. Pravietis Nātans viņam palīdzēja atklāt savu vainu un to atzīt. Dāvidam pienāca izlīgšanas ar Dievu un sava grēka atzīšanas brīdis. Šajā ziņā viņš parādīja pazemību – atzina pāvests. Minētais psalms sākas ar vārdiem: „Apžēlojies par mani, Dievs, savā žēlsirdībā; savas labvēlības pilnībā izdzēs manu netaisnību” (Ps 51,3). Tas, kurš lūdzas ar šī psalma vārdiem, ir aicināts izjust tādu pašu nožēlu, kādu izjuta Dāvids, un paļauties uz Dievu tā, kā paļāvās Dāvids. Neskatoties uz to, ka bija karalis, viņš pazemojās un nebaidījās atzīt savu vainu, savu niecību, kā arī bija pārliecināts, ka Kungs ir žēlsirdīgs.

Tā ir lūgšana, kau tiek vērsta uz Dievu, jo tikai Viņš var cilvēku atbrīvot no grēka – turpināja Svētais tēvs. Šajā lūgšanā parādās vārdi „izdzēs” manu netaisnību, „mazgā mani”, „dari mani tīru”. Tajā atklājas cilvēka dziļākā vajadzība, proti, saņemt piedošanu, tikt atbrīvotam no ļaunā un tā sekām, kas ir nāve. Diemžēl, mēs savā dzīvē daudzreiz piedzīvojam tamlīdzīgas situācijas, proti, krītam grēkos atkal un atkal no jauna. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka tieši tad vajag visvairāk paļauties uz Dieva žēlsirdību. Mēs esam aicināti vienmēr paturēt prātā, ka Dievs ir lielāks par mūsu grēku. „Neaizmirsīsim to: Dievs ir lielāks par mūsu grēku! ‘Bet, tēvs, es nezinu, es esmu tik daudz sagrēkojis…’. Dievs ir lielāks par visiem grēkiem, ko mēs varam pieļaut. Dievs ir lielāks par mūsu grēku! Teiksim to visi kopā? Visi. Dievs ir lielāks par mūsu grēku. Atkārtosim to atkal un atkal! Dieva mīlestība ir okeāns, kurā varam iegremdēties, nebaidoties noslīkt. Dievs, mums piedodot, dod mums pārliecību, ka nekad mūs nepamet. Lai ko mēs sev arī pārmestu, Viņš ir joprojām un būs lielāks par visu, jo Dievs ir lielāks nekā mūsu grēks.

Turpinot uzrunu, Francisks norādīja, ka tas, kurš lūdzas ar šī psalma vārdiem, meklē piedošanu, atzīst savu vainu un reizē cildina Dieva taisnīgumu un svētumu. Bez tam, viņš lūdz apžēlošanu un žēlsirdību. Dievs patiešām neapslēpj grēku, bet to pilnībā dzēš un iznīcina. Viņš to izrauj ar visu sakni – uzsvēra pāvests. Tāpēc penitents atkal kļūst tīrs. Mēs visi esam grēcinieki. Tomēr, saņemot piedošanu, kļūstam par jaunām radībām. Mēs tiekam piepildīti ar Svēto Garu un ar patiesu prieku. Mēs saņemam jaunu sirdi, jaunu garu, jaunu dzīvi. Saņēmuši šo Dieva žēlastību, mēs varam aicināt arī citus negrēkot. „Bet, tēvs, es esmu vājš. Es krītu un krītu”, mēs varētu iebilst. „Ja tu krīti, celies augšā! Celies augšā!”, mudināja Francisks. Ko dara bērns, kad pakrīt? Viņš izstiepj savu roku pretī mammai vai tētim, lai tiktu piecelts. Mēs esam aicināti rīkoties tāpat. Ja tu vājuma dēļ krīti grēkā, tad izstiep savu roku un Kungs tev palīdzēs piecelties! Tā ir tā cieņa, ar kādu mēs tiekam apveltīti, saņemot no Dieva piedošanu. Dievs mūs vienmēr pieceļ, nostāda uz kājām, jo Viņš radīja vīrieti un sievieti, lai tie stāvētu kājās.

„Radi manī, Dievs, skaidru sirdi; atjauno manī stingru garu. Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis” (Ps 51, 12.15). Katehēzes noslēgumā pāvests vēlreiz atgādināja, ka mums visiem ir vajadzīga Dieva piedošana, kas ir Viņa žēlsirdības visspožākā zīme. Piedošana ir dāvana, kurā katrs ir aicināts dalīties ar saviem brāļiem un māsām. Visiem, kurus Kungs ir nolicis mums līdzās – ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, draudzes locekļiem – ir vajadzīga Dieva žēlsirdība. „Saņemt piedošanu ir skaisti, bet ja gribi, lai tev piedotu, piedod arī tu! Piedod!”, mudināja Francisks. Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, viņš atgādināja, ka piedodot citiem, mēs kļūstam par žēlsirdības lieciniekiem, uz ko visi esam aicināti.

J. Evertovskis / VR