Lūgšana „Debesu Karaliene, priecājies!” kopā ar pāvestu

„Šai pirmdienā pēc Lieldienām, ko saucam par „Eņģeļa pirmdienu”, mūsu sirdis vēl joprojām ir pilnas ar Lieldienu prieku,” teica pāvests Francisks, stāvot pie atvērtā Apustuliskās pils augšējā loga. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos pirms lūgšanas „Debesu Karaliene”, Svētais tēvs domās pakavējās pie Kristus tukšā kapa un aicināja pārdomāt par Kunga augšāmcelšanās lielo noslēpumu.

„Dzīvība uzvarēja nāvi. Žēlsirdība un mīlestība uzvarēja grēku,” sacīja pāvests, atzīmējot, ka ir vajadzīgas ticība un cerība, lai atvērtos šim jaunajam un brīnišķīgajam apvārsnim. Šai Jubilejas gadā Francisks aicināja atklāt un ar īpašu intensitāti pieņemt mierinošo augšāmcelšanās vēsti: „Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!”

„Ja Kristus ir augšāmcēlies, tad ar jaunām acīm un sirdi varam raudzīties uz katru mūsu dzīves notikumu, tai skaitā uz visnegatīvāko. Tumsas brīži, mūsu pakrišana un grēks var tikt pārveidoti un var sākties jauns dzīves gājums. Kad esam pieskārušies mūsu posta un mūsu vājuma pašiem dziļumiem, augšāmcēlušais Kristus dod mums spēku piecelties. Ja uz Viņu paļausimies, Viņa žēlastība mūs atpestīs! Krustā sistais un augšāmcēlušais Kungs ir pilnīga žēlsirdības atklāsme, kas ir klātesoša un darbīga vēsturē. Lūk, Lieldienu noslēpums, kas vēl šodien atbalsojas un kas atbalsosies visu Lieldienu laiku līdz par Vasarsvētkiem.”

Pāvests pieminēja Vissvētāko Jaunavu Mariju, Jēzus ciešanu un augšāmcelšanās kluso liecinieci. Viņa palika stāvot pie krusta. Viņa nesaliecās sāpju priekšā, jo viņas ticība to darīja stipru. Sāpju plosītajā mātes sirdī vienmēr iedegta palika cerības liesma.  Svētais tēvs aicināja lūgt viņas palīdzību, lai arī mēs visā pilnībā spējam pieņemt Lieldienu augšāmcelšanās vēsti un to konkretizēt mūsu dzīvē.

  Pāvests novēlēja, lai Jaunava Marija dāvā mums ticības pārliecību, ka katrs mūsu dzīvē izciestais solis, ko apgaismo Lieldienu gaisma, kļūst par svētību un prieku mums pašiem un citiem, īpaši tiem, kas cieš no egoisma un vienaldzības.

I. Šteinerte/VR