Trīs svētās dienas – žēlsirdības un klusuma laiks

Katehēžu cikla par Dieva žēlsirdību ietvarā, 23. martā pāvests pievērsās „Triduum” jeb Trīs svēto dienu nozīmei. Tās sākas ar Lielo ceturtdienu un ir visa Baznīcas liturģiskā gada kulminācija. „Šajās dienās viss norāda uz žēlsirdību un atklāj mums, ka Dieva mīlestībai nav robežu”, sacīja Francisks. Viņš atgādināja, ka Jēzus ir kopā ar mums visos mūsu ikdienas dzīves notikumos.

Klusās nedēļas trešdienas vispārējā audiencē piedalījās 30 tk. svētceļnieku. Tās laikā pāvests izteica līdzjūtību 22. marta rītā Briselē notikušajos teroraktos cietušajiem. „Ar sāpošu sirdi sekoju līdzi skumjajām ziņām par vakar Briselē notikušajiem teroraktiem, kuros daudzi gāja bojā un tika ievainoti”, sacīja Francisks. „Apliecinu, ka lūdzos un esmu kopā ar dārgo beļģu tautu, ar visiem upuru tuviniekiem un visiem ievainotajiem. Atkal vēršos pie visiem labas gribas cilvēkiem ar aicinājumu vienprātīgi nosodīt šīs nežēlīgās negantības, kas izraisa tikai nāvi, bailes vai naidu. Aicinu visus būt neatlaidīgiem lūgšanā un šajā Klusajā nedēļā, ar Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību, lūgt Kungu, lai Viņš mierina noskumušās sirdis un atgriež to personu sirdis, kuras ir pārņēmis šis fatālais fundamentālisms”. Pēc kopīgas lūgšanas „Esi sveicināta”, Svētais tēvs aicināja visus klusumā aizlūgt par mirušajiem, ievainotajiem, par viņu ģimenes locekļiem un par visu beļģu tautu”.

Skaidrojot Trīs svēto dienu nozīmi, pāvests norādīja, ka tas mums ir izdevīgs laiks, lai iedziļinātos savas ticības lielajā noslēpumā, proti, Jēzus Kristus augšāmcelšanās noslēpumā. Šajās dienās viss norāda uz žēlsirdību, jo tajās skaidri parādās, cik tālu iet Dievs savā mīlestībā. Lielo notikumu izpratnes atslēgu mums piedāvā evaņģēlists Jānis: „Jēzus parādīja savējiem, ko tas šinī pasaulē bija mīlējis, savu mīlestību līdz galam” (Jņ 13,1). Komentējot šos vārdus, Svētais tēvs atgādināja, ka Dieva mīlestībai nav robežu. Klusās nedēļas noslēpums ir lielā mīlestības vēsts. „Triduum” mums atgādina par mīlestību un dod pārliecību, ka nekad nekādās dzīves grūtībās un pārbaudījumos mēs netiksim atstāti.

Lielajā ceturtdienā Jēzus iestāda Euharistiju, lai tādējādi darītu mūžīgi klātesošu savu upuri uz krusta. Lai mācekļi labāk izprastu Viņa mīlestību, Viņš tiem mazgā kājas, reizē rādot tiem piemēru. Euharistija ir mīlestība, kas īstenojas kalpošanā – skaidroja pāvests. Tā ir Kristus klātbūtne. Kristus grib piepildīt katra cilvēka dziļākās ilgas un palīdzēt tam, neskatoties uz dzīves grūtībām, būt par mīlestības liecinieku. Viņš vēlas, lai mēs iemācītos ar citiem dalīties un būt patiesā komūnijā, sevišķi, ar tiem, kuri atrodas trūkumā. Jēzus mums sevi dāvā un prasa, lai arī mēs sevi dāvātu citiem. Taču, lai tas būtu iespējams, mums jābūt vienotiem ar Viņu.

Lielā piektdiena ir mīlestības kulminācijas brīdis. Ar savu nāvi pie krusta Jēzus apliecina bezgalīgu mīlestību, kas neizslēdz nevienu cilvēku. Ja Dievs mūs tā mīlēja, tad arī mēs varam un mums jāmīl vienam otru – sacīja Svētais tēvs.

Lielā sestdiena ir klusuma diena. Šajā dienā Dieva Dēls guļ kapā. Francisks norādīja, ka arī mums ir jādara visu iespējamo, lai šajā dienā ievērotu klusumu. Dievs, klusējot, solidarizējas ar visiem pamestajiem. Dievs savā mīlestībā piepilda mūsu tukšumu. Tas ir augšāmcelšanās gaidīšanas laiks. Pāvests aicināja ticīgos Lielajā sestdienā sekot Dievmātes piemēram, kura klusumā gaidīja sava Dēla augšāmcelšanos.

Noslēdzot katehēzi, Francisks atgādināja, ka Trīs svēto dienu noslēpums ir mīlestības un žēlsirdības noslēpums. To mums ir grūti izteikt ar saviem trūcīgajiem vārdiem. Ja Jēzus būtu varējis manis dēļ ciest vēl vairāk, Viņš to būtu darījis. Jēzus atdeva sevi, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu. Dievs mūs bezgalīgi mīl. Mēs, no savas puses, esam aicināti atvērt savu sirdi Viņa mīlestībai un žēlsirdībai. „Lūgsimies par visiem, kuri cieš, lai Kungs pārvērš viņu sāpes priekos, lai viņu ciešanas kļūst par pestīšanas avotu un lai krusti, ko tie nes, ved viņus uz augšāmcelšanos”, mudināja pāvests. Viņš novēlēja, lai tie, kuri Žēlsirdības gadā apmeklē Mūžīgo pilsētu, atklāj to prieku, kas rodas no sevis dāvāšanas citu labā un no žēlsirdības darbiem.

J. Evertovskis / VR