Pāvests aicina ciešanās uzticēties Dievam

Trešdienas, 16. marta, vispārējās audiences laikā pāvests turpināja katehēžu ciklu par Dieva žēlsirdību. Šoreiz viņš pievērsās mierinājumam, ko mums sniedz Dievs. Ciešanās, skumjās un bēdās mums var likties, ka Dievs mūs ir atstājis. Var gadīties, ka no mūsu sirds dziļumiem izlaužas jautājums: Kur ir Dievs? Kāpēc tiek pieļautas ciešanas? Uzrunā Francisks parādīja, ka Kungs savā žēlsirdībā tomēr ir spējīgs iepriecināt noskumušo sirdis un atjaunot cerību. Pat vissmagākajās situācijās Dievs mums vienmēr ir līdzās – viņš atgādināja.

Savā katehēzes mācībā pāvests balstījās uz pravieša Jeremija grāmatas 31. nodaļas fragmentu (sal. jer 31,10.12a.13b), ko dēvē par „mierinājuma grāmatu”. Jeremijs vēršas pie svešumā deportētajiem izraēliešiem un pasludina, ka viņi atgriezīsies savā tēvijā. Šī atgriešanās būs Dieva Tēva bezgalīgās mīlestības žests. Dievs nekad nepamet savus bērnus. Viņš par tiem rūpējas un tos izglābj. Trimdas laikā tika iedragāta izraēliešu ticību – norādīja Francisks. Šajā sakarā viņš pieminēja Albāniju, kur vēl nesen ilgus gadus valdīja komunisma režīms un lielas vajāšanas, bet tomēr šīs zemes tauta spēja „piecelties kājās” un atjaunoties ticībā.

Šodien arī mēs nereti piedzīvojam sava veida „trimdu” – atzina Svētais tēvs. Kad mūs skar vientulība, ciešanas vai kāda tuva cilvēka nāve, tad sākam domāt, ka Dievs mūs ir atstājis. Bieži vien dzirdam cilvēku sakām: „Dievs par mani ir aizmirsis”. Daudzi cilvēki, kuri cieš, jūtas pamesti. Šajā kontekstā pāvests pieskārās mūsdienu bēgļu dramatiskajam liktenim. „Cik daudzi mūsu brāļi šodien piedzīvo īstu un dramatisku trimdas situāciju, atrazdamies tālu no savas tēvzemes, joprojām paturot savu acu priekšā savu māju gruvešus, nesot savā sirdī bailes un bieži vien, diemžēl, arī sāpes par savu tuvinieku zaudējumu”, sacīja Francisks. „Šādos gadījumos kāds varētu jautāt: Kur ir Dievs? Kā tas iespējams, ka vīriešus, sievietes un nevainīgus bērnus piemeklē tik daudz ciešanu?” Pāvests norādīja, ka šie cilvēki atrodas pie robežas, jo viņu priekšā ir aizslēgtas daudzas durvis un daudzas sirdis. Mūsdienu migrantiem, kuriem nav ko ēst, ir liegts ienākt, viņi nejūtas pieņemti. Vienlaikus Svētais tēvs pauda atzinību tām tautām un viņu vadītājiem, kuri šiem migrantiem atver savu sirdi un savu zemju robežas.

Atgriežoties pie pravieša Jeremija grāmatas fragmenta, Francisks atgādināja par mierinājumu, ko sniedz Dievs, un uzsvēra, ka arī mūsdienu dramatiskajās situācijās Kungs ir klātesošs. Pietiek Viņam uzticēties, lai mēs piedzīvotu lielus pestīšanas brīnumus. Mēs nedrīkstam padoties mazdūšībai! Mums jādzīvo ar pārliecību, ka labais vienmēr uzvar ļauno, ka Kungs noslaucīs ikvienu asaru un atbrīvos mūs no bailēm. Mums jāpatur prātā, ka Kungs ir uzticīgs un neļaus mums vilties. Pateicoties Viņa mīlestībai, cilvēka sirdi var piepildīt prieks un mierinājums. Francisks piebilda, ka pravieša Jeremija vārdus piepildīja Kristus. Īstā un galīgā atgriešanās no trimdas notiek Lieldienās, kad ticības krīzes tumsu kliedē Dieva mīlestības gaisma, ko pavada prieks, miers un mūžīgās dzīves laime.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja ticīgos izmantot atlikušo Lielā gavēņa laiku un saņemt Izlīgšanas sakramentu, lai piedzīvotu Dieva lielo žēlsirdību un iemantotu sirdsmieru un prieku. Meklējiet Kunga klātbūtni un Viņa žēlsirdību, un Viņš jums dāvās savu mierinājumu! – mudināja Francisks. Uzrunājot poļu svētceļniekus, Svētais tēvs apliecināja savu garīgo vienotību ar Krakovas jauniešiem, kuri šajās dienās pulcējas kopā, lai sagatavotos Pasaules Jauniešu dienu svinībām. Saieta temats: „Jaunieši un Žēlsirdība”. „Dārgie draugi”, sacīja pāvests, „izejot pa Žēlsirdības durvīm, svinot Gandarīšanas sakramentu, paliekot Vissvētākā Sakramenta klusā pielūgsmē un apcerē par Labo Samarieti, sekojiet žēlsirdīgajam Kristum, lai, uzņemot savus vienaudžus Pasaules Jauniešu dienu laikā, jūs būtu īsti Viņa liecinieki. Lai Kungs jūs svētī!” Itāļu svētceļniekiem Francisks atgādināja, ka iziešana pa Svētajām durvīm un Žēlsirdības gada svinēšana ir izdevība atgriezties Debesu Tēva klēpī, kurš mūs mierina visās mūsu grūtībās.

J. Evertovskis / VR