Miera nosacījumi – cieņa pret otru, mīlestība un brālība

Klāra Ļubika un miers – šāda tēma bija izvēlēta Fokolāru kustības dibinātājas nāves 8. gadadienas un UNESCO miera prēmijas piešķiršanas 20. gadadienas atcerei. Klāra Ļubika nomira 2008. gada 14. martā. Viņa savas dzīves laikā deva lielu ieguldījumu mīlestības vairošanas, vienotības un miera veicināšanas labā. Atceres pasākumi notika Āfrikā, Amerikā, Austrālijā, Āzijā un Eiropā. Fokolāru kustības loceklis Patriks Mulo no Centrālāfrikas Republikas, runājot par Klāras Ļubikas attīstīto vienotības garīgumu, norāda, ka mēs visi esam Dieva bērni. Šai patiesībai ir tālejošas sekas. Tad, kad es kādu satieku (pat ja viņš būtu svešinieks), man jāapzinās, ka šis cilvēks ir mans brālis, ko jāmīl. Ja es mīlu un esmu uzmanīgs pret otru cilvēku, tad es veicinu mieru. Dzīvot mierā nozīmē dzīvot patiesībā ar citiem, veidojot brālības saites.

Fokolāru kustības locekle Leidija Vargasa no Kolumbijas atzīst, ka Klāras Ļubikas vēsts palīdzēja izmainīt cilvēku domāšanu – vardarbības loģiku aizstāt ar cieņas pret otru cilvēku loģiku. Pateicoties, Klārai, daudzas ģimenes ir panākušas izlīgšanu. Viņas vēsts ir palīdzējusi panākt izmaiņas arī valsts politikā un izglītības sistēmā.

Klāra Ļubika ir dzimusi 1920. gada 22. janvārī, Trento, Itālijā. 1943. gada 7. decembrī nelielā kapucīnu baznīcā pateica pilnīgu „jā” Dievam uz mūžu. Toreiz viņai bija tikai 23 gadi. Ar šo datumu saistās Fokolāru kustības aizsākumi. Klāra nenogurstoši meklēja patiesību, tiecās aizvien dziļāk iepazīt Dievu. Kustības galvenais mērķis ir vienotības veicināšana cilvēcē. Sākot ar 1952. gadu kustība izplatījās pa Eiropu un pēc 1959. gada – pa visu pasauli. 1964. gadā Klāru pirmo reizi pieņēma audiencē pāvests Pāvils VI, kurš atzina, ka jaundibinātā kustība ir dievišķs darbs. Klāra Ļubika ir plaši pazīstama ne tikai kristiešu, bet arī citām reliģijām piederīgo aprindās. Viņu vienoja ciešas draudzības saites ar dažādu kristīgo Baznīcu un reliģiju līderiem.

J. Evertovskis / VR