Jemenā nogalināto māsu vēstule

„Kopā dzīvojam, kopā ar Jēzu, Mariju un mūsu Māti mirstam”, tā noslēdzas vēstule, ko rakstīja 4. martā Jemenā nogalinātās Žēlsirdības misionāres. Vēstule, kas 2015. gada jūnijā bija adresēta māsām Romā, šajās dienās tika publiskota. „Katru reizi, kad nospiež bombardēšanas”, raksta māsas, „mēs metamies ceļos Vissvētākā Sakramenta priekšā un lūdzam žēlsirdīgo Jēzu sargāt mūs un mūsu nabagus, un dāvāt šai tautai mieru. Mēs nepagurstam klauvēt pie Dieva sirds, ticot, ka tam visam pienāks beigas. Kamēr turpinās karš, mēs skaitām, cik vēl pietiks pārtikas. Bombardēšanas turpinās, visās malās notiek apšaudes, un mums ir milti tikai šodienai. Kā mēs savus nabagus pabarosim rīt? Ar mīlošu uzticību un pilnīgu paļāvību mēs, piecas māsas, skrienam uz mūsu uzņemšanas māju arī tad, kad notiek liela bombardēšana. Dažreiz mēs paslēpjamies zem kokiem, domājot, ka tā ir Dieva roka, kas mūs sargā. Tad mēs atkal ātri skrienam pie saviem nabagiem, kas mūs priecīgi gaida. Viņi ir ļoti veci, daži ir neredzīgi, citi ar fizisko un garīgo invaliditāti. Tūlīt sākam savu darbu, tīrot, mazgājot, gatavojot ēst, kam izmantojam pēdējos miltu maisus un pēdējās eļļas pudeles, kā stāstā par pravieti Eliju un atraitni. Kamēr vien būsim uzticīgi Dievam un viņa nabagiem, Dievs nekad neliegs savu dāsnumu. Kad notiek lielas bombardēšanas, mēs paslēpjamies zem trepēm – visas piecas, vienmēr vienotas”.

J. Evertovskis / VR