Francisks dāvā ticīgajiem "Žēlsirdības Evaņģēliju"

«Brāļi un māsas – labvakar!» – tie bija pirmie vārdi, kurus 2013. gada 13. marta vakarā pāvests Francisks teica ticīgajiem, kuri sapulcējās Svētā Pētera laukumā, gaidot konklāva iznākumu. Horhe Mario Bergoljo atzina, ka kardināli viņu ir atraduši pasaules malā. Toreiz pāvests pirmo reizi aicināja klātesošos lūgties par viņu. Šis aicinājums ir pontifikāta raksturīgākā iezīme. Svētdien uzrunā pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Francisks nepieminēja sava pontifikāta gadskārtu, bet uzdāvināja ticīgajiem kabatas izmēra grāmatiņu «Žēlsirdības evaņģēlijs». Pasniedzot dāvanu, pāvests paskaidroja, ka pašreizējā liturģiskā gada svētdienās Baznīcā tiek lasīts svētā Lūkasa evaņģēlijs. Grāmatiņa saucās «Il Vangelo della Misericordia di San Luca». Jēzus vārdi: «Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs» (Lk 6,36) ir Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada temats, sacīja Francisks.

Grāmatiņas izdalīja Romas diecēzē dzīvojošie vecie ļaudis. Cik svarīga ir vecmāmiņu un vectētiņu loma ticības nodošanā mazbērniem! – teica pāvests, mudinot lasīt Evaņģēliju, lai Tēva žēlsirdība iemājotu viņu sirdīs un viņi spētu dalīties ticībā ar tiem, kurus satiek savas dzīves ceļā. Francisks aicināja arī iemācīties no galvas visus žēlsirdības darbus, kas attiecas uz cilvēka miesu un dvēseli. Baznīcas misija ir sludināt Dieva žēlsirdību, kas ir Evaņģēlija pukstošā sirds, lai tādējādi aizsniegtu katras personas sirdi un prātu, Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas izsludināšanas bullā Misericordiae Vultus raksta pāvests Francisks.

Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests skaidroja Lielā gavēņa piektajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu. Tas ir stāsts par kādu laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti, kuru Rakstu zinātāji un farizeji ir gatavi nomētāt ar akmeņiem. Šī nelaimīgā tiek atvesta pie Jēzus. Pāvests uzsvēra, ka Dievs dāvā pestīšanu visiem cilvēkiem. Šajā stāstā atklājam cilvēciskā vājuma un grēcīguma tikšanos ar Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Svētais tēvs norādīja, ka Jēzus, sakot: «kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu», atmaskoja laulībā pieķertās sievietes apsūdzētāju uzliktās lamatas. Svētais tēvs teica:

«Šie vārdi iedragāja apsūdzētāju pārliecību. Jēzus atbruņoja tos vārda tiešajā nozīmē. Visi nolika ‘ieročus’, proti, mešanai sagatavotos akmeņus – gan tos, kas bija paredzēti mest uz laulības pārkāpšanā pieķerto sievieti, gan arī paslēptos, kas bija vērsti pret Jēzu. Kad Viņš turpināja rakstīt uz zemes, apsūdzētāji cits pēc cita, sākot ar vecākajiem, sāka iet projām. Viņi aizgāja ar nolaistu galvu. Cik daudz laba mums nes apziņa, ka arī mēs esam grēcinieki! Kaut vai tad, kad aprunājam citus cilvēkus. Esam aicināti drosmīgi nomest zemē akmeņus, kurus gribējām mest uz citiem, un dziļāk aizdomāties par saviem grēkiem.»

Turpinot uzrunu, Francisks atgādināja, ka pēc apsūdzētāju aiziešanas, palika tikai Jēzus un sieviete. Šo brīdi pāvests nosauca par grēcīguma un žēlsirdības tikšanos, kas katru reizi īstenojas konfesionālā, kur lūdzam un saņemam Dieva piedošanas žēlastību. «Sieviete, kur viņi ir? Vai neviens tevi nepazudināja?», jautāja Jēzus. Ar Viņa vārdiem, mīlestības un žēlsirdības pilno skatienu, pietika, lai šī nelaimīgā būtne, iespējams, pirmo reizi mūžā, sāktu dziļāk apzināties cilvēcisko cieņu, iespējas mainīt savu dzīvi, atmest grēku un sākt jaunu ceļu, sacīja Francisks.

Evaņģēlijā aprakstītā sieviete reprezentē mūs visus. Arī mēs bieži nododam Dievu un atstumjam Viņa mīlestību. Neskatoties uz mūsu grēcīgumu, Dievs dāvā mums pestīšanas žēlastību. Jēzus pats ir žēlastība, kas glābj mūs no grēka un nāves. Viņš rakstīja uz zemes, apliecinot, ka vēlas, lai mēs dzīvotu, nevis mirtu. Jēzus vēlas mūs atbrīvot no grēka važām. Vēlas, lai mēs atgrieztos, un tas ir iespējams tikai ar Viņa žēlastības palīdzību, sacīja pāvests.

S. Krivteža / VR