Jemenā nogalinātās māsas – tuvākmīlestības mocekles

Dievs tik ļoti respektē mūsu brīvību, ka atļauj mums kļūdīties. Tai pat laikā Viņš vienmēr ir gatavs dāvāt mums savu piedošanu – sacīja pāvests pirms lūgšanas „Kunga eņģelis”. Uzrunājot svētdien Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Francisks izteica līdzjūtību Žēlsirdības misionārēm sakarā ar četru māsu nogalināšanu Jemenā un norādīja, ka viņas ir arī mūsdienu vienaldzības globalizācijas upuri.

„Dārgie brāļi un māsas, apliecinu savu solidaritāti Žēlsirdības misionārēm sakarā ar lielajām sērām, kas tās skāra pirms divām dienām, kad Adenā, Jemenā, tika nogalinātas četras māsas, kuras aprūpēja vecos ļaudis”, sacīja pāvests. „Es lūdzos par viņām un citiem uzbrukumā nogalinātajiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem. Tie ir mūsdienu mocekļi! Tās nav avīžu pirmās lappuses, tās nav ziņas! Tie ir cilvēki, kuri izlej savas asinis par Baznīcu. Šie cilvēki ir uzbrukuma, kā arī vienaldzības upuri. Viņi ir vienaldzības globalizācijas, kam viss vienalga, upuri. Lai Māte Terēze pavada uz debesīm šīs savas meitas, kas ir tuvākmīlestības mocekles, un aizlūdz par mieru un cilvēka dzīvības svēto aizsardzību!”

Komentējot Lūkasa evaņģēlija fragmentu par pazudušo dēlu (sal. 15, 11-32), Francisks atgādināja par Dieva lielo mīlestību un žēlsirdību, ar kādu viņš pret mums izturas. Tēvs, par kuru runā Svētie Raksti, ir vienmēr gatavs piedot un vienmēr cer. Viņš ir tolerants un nepretojas jaunākā dēla lēmumam pamest mājas, lai gan apzinās iespējamos riskus. Tāpat Dievs rīkojas arī ar mums. Viņš atstāj mūs brīvu, pat ļaujot mums kļūdīties, jo, mūs radot, apveltīja mūs ar lielo brīvības dāvanu. Mums pienākas izmantot to pareizi. Pāvests atzina, ka jaunākā dēla attālināšanās bija tikai fiziska attālināšanās, jo tēva sirdī viņam vienmēr bija vieta. Tēvs katru dienu viņu gaidīja atgriežamies mājās. Tēvs nāca pretī arī vecākajam dēlam. Šajā kontekstā pāvests norādīja, ka katrs ir aicināts griezties pie Tēva. Tad, kad kāds jūtas grēcinieks, mazs un netīrs, ir laiks iet tēva. Turpretī tad, kad kāds jūtas „taisnīgs”, Tēvs iziet viņu meklēt, jo sevis uzskatīšana par taisnīgu ir slikta rīcība. Tā ir lepnības pazīme. Lepnība ir no velna. Tēvs gaida to, kurš atzīst sevi par grēcinieku, un iet meklēt to, kurš uzskata sevi par taisnīgu.

Minētajā līdzībā Francisks saskatīja arī trešo dēlu. Par kādu trešo dēlu te varētu būt runa? Par to, kurš „Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam, bet atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu” (Fil 2,6-7). Šis Dēls ir Jēzus. Viņš ir Tēva atplesto roku un sirds paplašinājums – sacīja pāvests. Viņš pieņēma grēciniekus un aicina mūs būt „žēlsirdīgiem kā Tēvs”. Dievs ir žēlsirdīgais Tēvs, kurš caur savu Dēlu Jēzu mūs bezgalīgi mīl un gaida, kad mēs atgriezīsimies. Lai kas arī nebūtu noticis, Viņa rokas mums vienmēr ir atvērtas. Pat vislielākās mūsu kļūdas nemazina Viņa mīlestību un uzticību. Tāpēc katru reizi, kad grēksūdzē atgriežamies pie Viņa, Viņš mums saka: „Ej uz priekšu! Dzīvo mierā! Celies, ej tālāk!”. Svētais tēvs piebilda, ka Lielā gavēņa laiks ir lieliska sirds atgriešanās izdevība.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests pauda atzinību par pēdējā laikā Itālijā bēgļiem atvērto humāno koridoru iniciatīvu. Francisks atzina, ka tā ir konkrēta zīme miera un dzīvības labā. Šis solidaritātes un drošības izmēģinājuma projekts ir liels atbalsts cilvēkiem, kuri bēg no kara un vardarbības, kā arī tiem 100 bēgļiem, kuri jau ir pārcēlušies uz Itāliju un kuru vidū ir slimie bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kara atraitnes ar bērniem un sirmgalvji. Svētais tēvs ar gandarījumu piebilda, ka tā ir ekumeniska iniciatīva, jo to atbalsta Svētā Egīdija kopiena, Itālijas Evaņģēlisko baznīcu federācija, valdiešu baznīcas un metodisti. Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos lūgties par viņu un viņa līdzstrādniekiem, kuri kopā ar viņu dodas rekolekcijās.

J. Evertovskis / VR