Itālija: kultūras pasaule atvadās no Umberto Eko

23. februārī Milānas Sforcu cietoksnī bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku, lai atvadītos no izcilā rakstnieka, filozofa, semiologa Umberto Eko. Bēres notika laicīgā stilā ar vairāku valstsvīru un kultūras pasaules pārstāvju piedalīšanos. Atceroties diženo personību, kardināls Džanfranko Ravazi, kurš savulaik bija Milānas Svētā Ambrozija bibliotēkas prefekts, izceļ Umberto Eko interesi par reliģiska rakstura tematiku. Lai arī būdams neticīgs, savu literāro slavu Eko ieguva tieši ar romānu, kurš veltīts šai tematikai. Pēc visā pasaulē lasītā „Rozes vārda” iznākšanas, Eko sarunā ar Ravazi esot citējis filozofa Deivida Hjūma teicienu: „Filozofijas kļūdas vienmēr ir smieklīgas, bet reliģijas kļūdas vienmēr var izraisīt briesmas”. Daži lasītāji romānā „Rozes vārds” ir uztvēruši aicinājumu atteikties no reliģiskajiem fanātismiem, kas var kalpot arī par lekciju ticīgajiem.

„Nedrīkst aizmirst, ka Umberto Eko dziļākā būtība bija katoliska,” apgalvo kardināls Ravazi. Savulaik viņš ir bijis pat „Katoļu akcijas” jaunatnes nodaļas atbildīgais. Tad, zināmā brīdī, notika pārrāvums. Tomēr Eko radošā veidā turpināja interesēties par vidi, ko bija atstājis. Džanfranko Ravazi izsaka pārliecību, ka vēsturiskā Svētā Ambrozija bibliotēka šim intelektuālim bija kā „brīnumu dārzs”. Interese par sakrālo viņā nebija pārtrūkusi.

Itālijā nav aizmirsts Umberto Eko izrādītais atbalsts Bībeles tekstu iekļaušanai skolu mācību programmās. „Kāpēc mūsu bērniem būtu jāzina viss par Homēru un nekas par Mozu?”  „Kāpēc var iekļaut „Dievišķo komēdiju” , bet nevar iekļaut „Dziesmu dziesmu”, vai citus Bībeles tekstus?” esot bijis neizpratnē izcilais itāļu domātājs.

Svarīga nozīme Umberto Eko dzīvē bija viduslaiku kultūrai. Savulaik viņš ir aizstāvējis disertāciju par svētā Akvīnas Toma estētismu. Šai apvārsnī var ierindot arī viņa aizraušanos ar XIII-XIV gadsimtu mijas kataloniešu filozofa Raimondo Lullo darbiem. Lullo veica dialogu ar islāmu, labi zināja arābu valodu, viņa intereses aptvēra plašu loku, sākot no kavalērijas un beidzot ar teoloģiju.

Lai arī Umberto Eko mūžībā ir devies kā neticīgais, kardināls Ravazi vēlas akcentēt, ka viņa uzdotie dzīves jautājumi ir tiekušies gūt līdzsvaru starp „Atēnu no vienas puses, un Mozu, vai Kristu no otras”. Īpaši tas bijis manāms pasaules izzināšanas centienos no ētiskā un morālā skatu punkta.

I. Šteinerte/VR