2016-02-22 14:07:00

Uzticīgi kalpot Baznīcai nozīmē būt žēlsirdīgam


Svētā apustuļa Pētera katedras svētkos uz Dieva žēlsirdībai veltītā Jubilejas gada svinībām vienkopus pulcējās Romas kūrijas, Vatikāna valsts pārvaldes un citu Svētā Krēsla institūciju darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Tikšanās iesākās Pāvila VI zālē ar Stundu liturģijas lūgšanu un izcilā mozaīku meistara, jezuītu tēva Marka Rupnika konferenci par žēlsirdības nozīmi ikdienas dzīvē. Pēc tam jubilejas dalībnieki izgāja pa Svētā Pētera bazilikas Svētajām durvīm un piedalījās pāvesta vadītajās Euharistijas svinībās. Homīlijā Francisks aicināja klātesošos pārdomāt paša Jēzus uzdoto jautājumu: „Bet par ko jūs mani uzskatāt?” (Mt 16,15). Viņš atgādināja, ka šeit, pie apustuļa Pētera kapa, katrs ir aicināts apliecināt savu ticību. Savukārt ar ticības apliecināšanu saistās uzdevums dzīvot saskaņā ar savu aicinājumu.

Šodien Dieva Vārds īpašā veidā izgaismo mūsu žestus – sacīja Svētais tēvs. Runājot par Jēzus uzdoto jautājumu, pāvests atgādināja, ka tas ir skaidrs un tiešs jautājums, no kura nav iespējams izvairīties vai pret kuru nevar izturēties neitrāli. Dzirdot šo jautājumu, nav arī iespējams atlikt atbildi vai deleģēt kādu citu personu uz to atbildēt. Tomēr tas nav nekāds ziņkārīgais jautājums. Jēzus to mums uzdod ar lielu mīlestību. Jēzus ir mūsu vienīgais Mācītājs, kurš mūs mīl un šodien aicina mūs atjaunot savu ticību Viņam, atzīstot, ka Viņš ir Dieva Dēls un mūsu dzīves Kungs. Pirmais, kuru Dievs aicina atjaunot savu ticību, ir Pētera pēctecis, kura uzdevums ir stiprināt savus brāļus (sal. Lk 22,32).

Turpinot uzrunu, Francisks aicināja ļaut, lai Dieva žēlastība no jauna veido mūsu sirdi, ka mēs ticētu, un atver mūsu muti, ka mēs apliecinātu savu ticību un iemantotu pestīšanu (sal. Rom 10,10). Tāpēc esam aicināti atbildēt uz Jēzus uzdoto jautājumu ar apustuļa Pētera vārdiem: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls” (Mt 16,16). Kristus ir Baznīcas pamats. Viņš ir tās klints – atgādināja pāvests. Tieši tāpēc Baznīca, neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, pastāvēja un turpinās pastāvēt. Baznīcas ganiem ir jāseko paša Dieva priekšzīmei, kurš rūpējas par savu ganāmpulku. Dievs iet meklēt pazudušo avi, atved to atpakaļ, aprūpē to, kura ir ievainota un slima (sal. Ez 34,16). Šāda rīcība ir Viņa bezgalīgās mīlestības zīme. Dievs uzticīgi un ar beznosacījumu mīlestību sevi veltī visvājāko labā, lai katrs piedzīvotu Viņa žēlsirdību. Šajā sakarā Francisks norādīja uz Baznīcas ganu nepilnībām un atgādināja, ka tiem pašiem ir jāļauj Dievam sevi šķīstīt, pārveidot un atjaunot, lai ar lielu pastorālo dedzību ietu pretī visiem cilvēkiem, ko tie sastop savā ikdienas dzīvē. Neviens nedrīkst justies atstāts novārtā. Ne pret vienu nedrīkst izturēties slikti. Lai ar garīgo ganu starpniecību katrs piedzīvo paša Labā Gana mīlestību!

Mēs esam aicināti būt par Dieva līdzstrādniekiem tik svarīgā un vienreizējā lietā, tas ir, esam aicināti ar savu dzīvi liecināt par žēlastības spēku, kas pārveido, un atklāt Svētā Gara varenību, kas atjauno – homīlijas noslēgumā sacīja pāvests. Ļausim, lai Kungs mūs atbrīvo no visiem kārdinājumiem, kas mūs attālina no tā, kas ir būtiskais mūsu misijā, un no jauna atklāsim, cik skaisti ir apliecināt ticību uz Kungu Jēzu. Francisks piebilda, ka uzticība kalpojumam iet roku rokā ar žēlsirdību. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, uzticība un žēlsirdība ir divas nešķiramas lietas. Kur ir viena, tur jābūt arī otrai, un pateicoties abu savstarpējībai, ir klātesošs pats Kristus, kurš ir Labais Gans.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.