Žēlsirdība saistās ar konkrētiem pūliņiem un atbildību

Lai ko mēs ikdienā darītu – lūgtos, strādātu, mācītos vai sportotu, ir vajadzīgi zināmi pūliņi, apņemšanās un saistības. Šim jautājumam pievērsās pāvests Dieva žēlsirdībai veltītā Jubilejas gada sestdienas audiencē. 20. februāra katehēzes mācībā Francisks aplūkoja jēdzienu „saistību uzņemšanās” un tā saikni ar žēlsirdību. Ko nozīmē uzņemties saistības? – viņš jautāja. Kā Dievs ir izpaudis savas saistības pret mums? Ko Dievs mūsu labā ir darījis?

Svētais tēvs atgādināja, ka Jubilejas gads ir brīnišķīga iespēja aizvien vairāk iedziļināties Dieva labestības un mīlestības noslēpumā. Šajā Lielā gavēņa laikā Baznīca mūs aicina arvien labāk iepazīt Kungu Jēzu un dzīvot saskanīgāk ar savu ticību, ar savu uzvedību liecinot par Tēva žēlsirdību. Katrs ticīgais ir aicināts būt par Dieva tuvuma un klātbūtnes zīmi saviem līdzcilvēkiem.

Kas ir pienākums? Ko nozīmē uzņemties saistības jeb iesaistīties kādā lietā? – jautāja pāvests. Kad es kaut kur iesaistos, nozīmē to, ka uzņemos atbildību jeb zināmu pienākumu pret kādu. Šeit runa ir par stilu, par attieksmi, par uzticību un nesavtīgu sevis dāvāšanu, kā arī par īpašo rūpību, ar kādu izpildu savu uzdevumu. No mums tiek prasīts katru dienu pielikt zināmus pūliņus visā, ko darām – lūgšanā, darbā, studijās, kā arī sportā, tanī, ko darām savā brīvajā laikā utt. Iesaistīties kādā lietā nozīmē ielikt tanī, ko darām, visu savu sirdi, savu labo gribu un spēkus, lai dzīvi padarītu labāku – paskaidroja Francisks.

Arī Dievs mūsu labā ir uzņēmies saistības. Pāvests turpināja: „Pirmā lieta, ko Viņš izdarīja, bija pasaules radīšana. Turklāt, neskatoties uz mūsu mēģinājumiem to graut, Dievs to uztur dzīvu. Tomēr Viņa lielākais panākums bija tas, ka Viņš mums deva Jēzu. Jā, tieši Jēzus sūtīšana pasaulē ir visneparastākais notikums no Dieva puses mūsu labā. To atgādina arī sv. Pāvils, rakstot, ka Dievs „nesaudzēja savu Dēlu, bet nodeva to mūsu visu labā” (Rom 8,32). Un šajā spēkā, Tēvs kopā ar Jēzu mums dos jebkādu lietu, kas mums būs vajadzīga”.

Tātad, Dievs pret mums ir uzņēmies saistības. Tieši Jēzus personā Dievs vispilnīgākā veidā ir izgājis mums pretī. Viņš atnāca, lai atjaunotu cerību nabagiem, visiem tiem, kuriem tika sabradāta personas cieņa, svešiniekiem, ārzemniekiem, slimniekiem, cietumniekiem un grēciniekiem. Jēzus pieņēma visus cilvēkus. Viņš ir Tēva žēlsirdības spilgtā izteiksme. Jēzus žēlsirdīgā mīlestība pret cilvēkiem ir Dieva rūpju jeb šo saistību, ko Dievs ir uzņēmies mūsu labā, spožā zīme. Jēzus ar labestību izturējās pret grēciniekiem. Viņš tos mīlēja un palīdzēja tiem izmainīt savu sirdi. Mēs visi esam grēcinieki. Mums visiem Dieva priekšā ir kāda vaina. Tomēr mēs nedrīkstam zaudēt dūšu un paļāvību. Viņš mums tuvojas, lai mūs mierinātu, dāvātu mums savu žēlsirdību un piedošanu – uzsvēra Svētais tēvs. Tieši tādēļ Dievs sūtīja pasaulē Jēzu. Viņa Dēls ieradās mūsu vidū, lai atvērtu mums savas mīlestības, savas sirds un savas žēlsirdības durvis. Tas ir ļoti skaisti.

Katehēzes noslēgumā pāvests atgādināja, ka, sekojot Jēzum, arī mēs esam aicināti rīkoties ar mīlestību un žēlsirdību. Dieva mīlestības atdarināšana ir mūsu uzdevums. Sevišķi tas attiecas uz situācijām, kurās sastopamies ar vislielāko cerības trūkumu. Mums jāizrāda žēlsirdība īpaši pret atstumtajiem cilvēkiem, personām ar smagu invaliditāti, slimniekiem, mirstošajiem utml. Mums jākļūst par Dieva žēlsirdības maigo glāstu tiem, kuri savā sirdī cieš vai ir noskumuši, tiem, kuriem klājas grūti. Tuvākmīlestības un žēlsirdības žesti būs mūsu ticības uz Kristu spožā liecība – uzsvēra Francisks.

J. Evertovskis / VR