2016-02-19 13:06:00

Svētais Gars ir mūsu lūgšanas dvēsele


Lielā gavēņa laika ietvarā, piektdien, 19. februārī, pāvests un Romas kūrijas darbinieki noklausījās kapucīnu teva Ranjero Kantalamessas sagatavotās pārdomas. Tā kā šogad aprit 50 gadi kopš noslēdzās Vatikāna II koncils, sprediķotājs ir izvēlējies ielūkoties četros galvenajos tā dokumentos: konstitūcijā par Baznīcu (Lumen gentium), par Liturģiju (Sacrosanctum Concilium), par Dieva Vārdu (Dei Verbum) un par Baznīcu mūsdienu pasaulē (Gaudium et spes). Līdz šim ir tikuši ļoti daudz pētīti minēto dokumentu doktrinālie un pastorālie aspekti, bet pavisam maz – garīgie aspekti. Tāpēc tēva Kantalamessas mērķis ir mēģināt noskaidrot, kāds ir Vatikāna II koncila garīgais vēstījums jeb kā koncila dokumenti var mums palīdzēt padziļināt savu ticību? Adventa laikā sprediķotājs aplūkoja konstitūciju par Baznīcu, bet šoreiz, Lielā gavēņa laika pirmajā tikšanās reizē, viņš pievērsās dokumentam par Liturģiju, sniedzot dažas praktiskas norādes labākai liturģijas izdzīvošanai. Viņš atgādināja, ka viens no liturģijas primārajiem uzdevumiem ir dvēseļu pestīšana. Priestera Kantalamessas uzrunas temats bija: „Pielūgsme Garā un patiesībā”.

Apustulis Pāvils mudina ticīgos lūgt Dievu „Garā” (Ef 6,18). Ko tas nozīmē? Lūgties Svētajā Garā nozīmē ļaut Jēzum turpināt veikt savu priesterisko kalpojumu Baznīcā, kas ir Viņa Miesa. Kristieša lūgšana kļūst par paša Kristus lūgšanas turpinājumu – norādīja Kantalamessa. Sv. Augustīns raksta: „Mūsu Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls ir tas, kurš lūdzas par mums, kurš lūdzas mūsos, un kuru mēs lūdzam. Viņš lūdzas par mums  kā mūsu priesteris, Viņš lūdzas mūsos kā mūsu galva, un mēs Viņu lūdzam kā savu Dievu. Tāpēc saklausīsim Viņā savu balsi un sevī Viņa balsi”. Kapucīnu tēvs uzsvēra, ka šo vārdu gaismā liturģija atklājas kā „Dieva darbs”. Tie esam ne tikai mēs, kuri lūdzam Dievu, bet Dievs lūdzas mūsos. Svētā Gara loma mūsu lūgšanas dzīvē vislabāk atklājas tad, kad mums ir grūti lūgties. Tad Svētais Gars kļūst par mūsu „vājās” lūgšanas spēku, par mūsu izdzisušās lūgšanas gaismu – vienu vārdu sakot, Viņš kļūst par mūsu lūgšanas dvēseli. Svētais Gars patiesi apūdeņo visu, kas ir izkaltis un sauss. Tēvs Kantalamessa atgādināja, ka Svētais Gars īpaši dzīvina adorācijas lūgšanu, kas ir ikvienas liturģiskās lūgšanas sirds. Runājot par liturģiju, viņš norādīja, ka Svētais Gars neļauj katram uz savu roku izgudrot jaunas liturģijas formas vai ieviest izmaiņas jau esošajā liturģijā. To drīkst darīt tikai Baznīcas hierarhija. Reizē Svētais Gars ir vienīgais, kurš atjauno un dzīvina visus liturģiskās izteiksmes veidus. Citiem vārdiem sakot, Svētais Gars nevis rada jaunas lietas, bet Viņš atjauno lietas – uzsvēra tēvs Ranjero Kantalamessa.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.