Pāvests viesojas Meksikas Čjapasas štatā

Vizītes Meksikā ceturto dienu pāvests pavadīja Čjapasas pavalstī, kas robežojas ar Gvatemalu. Sankristobalas pilsētā Francisks svinēja Euharistijas svinības, kurā piedalījās vairāk nekā 150 tūkstoši ticīgo. Pirmdienas, 15. februāra, agrā rītā pāvests devās uz Mehiko Benito Huareza starptautisko lidostu, no kurienes pulksten 7.30 izlidoja uz Tukstlu Gutjerezu. Šoreiz pāvests lidoja ar nacionālās aviokompānijas AeroMessico lidmašīnu, ceļā pavadot nepilnas divas stundas. Pilsētā dzīvo 600 tūkstoši iedzīvotāju. Līdzīgi ka Mehiko arī šiet Francisku sagaidīja prieka un entuziasma pārņemto cilvēku pūļi.

Pie lidmašīnas trapa pāvestu sagaidīja Čjapasas gubernators un viņa dzīvesbiedre. Šajā gadījumā nebija paredzēta oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Kāda sieviete, tērpusies indiāņu apģērbā, uzlika pāvestam tradicionālo ziedu vainagu. Netālu stāvēja bērni ar Dauna slimību, kuri ar neviltotu mīlestību un atvērtību pauda prieku par dārgā ciemiņa ierašanos. Bērnu koris dziedāja iepriekš sagatavotās dziesmas, taču Franciska parādīšanās viņos izsauca tādu emocionālo vilni, ka sāka vienbalsīgi saukt: sveicam pāvestu!

No lidostas Francisks ar helikopteru devās uz Sankristobalas pilsētu, kuras pilnais nosaukums ir San Cristòbal de Las Casas. To nodibināja spāņu kolonizatori 1528. gadā. Sākumā šo apdzīvoto vietu sauca par Villareal un Ciudad Real, kas tulkojumā nozīmē karaliskā pilsēta.

Gaidot ierodamies pāvestu, laukumā, kur bija paredzēta svēta Mise, daudzi ticīgie pavadīja visu nakti. Tā bija ļoti auksta un vējaina nakts. Sankristobalas pilsēta atrodas 2300 m virs jūras līmeņa. Tomēr aukstums netraucēja ticīgajiem «karsti» uzņemt pāvestu.

Helikopters nolaidās speciāli sagatavotā vietā, netālu no laukuma. Brīdi vēlāk pāvests panorāmas automašīnā, kā ierasti, apbraukāja sektorus, kur viņu gaidīja ticīgie. Kā stāsta mūsu korespondenti, laukumā valdīja neaprakstāma eiforija, visi sajuta, ka sākas grandiozi un skaisti svētki. Dievkalpojuma dalībnieku vidū bija arī visu iezemiešu un cilšu grupu pārstāvji, kuri dzīvo Meksikas teritorijā.

Euharistijas svinības notika Sporta laukumā. Tā centrālais punkts bija liels un grezns altāris, kura fonā attēlota vietējās katedrāles iespaidīgā fasāde. Šis dievnams ir Čjapasas pavalsts evaņģelizācijas simbols. Pie altāra bija noviets melns krusts, kā arī Gvadalupes Dievmātes ikona un svētā Huana Djego svētbilde.

Laukumā pūlis skaļi sveica pāvestu, nosaucot viņu par miera, cerības un taisnīguma vēstnesi. Visapkārt skanēja dziesmas un aplausi. Dievkalpojuma laikā daudzi liturģiskie teksti tika lasīti iezemiešu valodās.

Pāvesta vizītes Meksikas Čjapasas pavalstī nākamais punkts bija tikšanās ar ģimenēm. Pirmdien, 15. februārī pulksten 13 pēc vietējā jeb 21 pēc Latvijas laika Sankristobalas diecēzes kūrijā notika pusdienas par godu pāvestam. Tajās piedalījās bīskapi, Vatikāna delegācija un dažādu iezemiešu grupu pārstāvji. Pēc pusdienām Francisks devās uz Sankristobalas katedrāli. Viņš brīdi lūdzās Vissvētākā Sakramenta un Dievmātes statujas priekšā, dāvinot viņai ziedu pušķi. Katedrāles galvenās jomas abās pusēs pāvestu gaidīja slimnieki un sirmgalvji. Svētais tēvs ik pa brīdim apstājās, lai kādam uzliktu roku, apskautu, sasveicinātos. Altāra priekšā viņš teica īsu uzrunu, uzsverot, ka slimnieki ar savām ciešanām piedalās Jēzus Kristus krusta noslēpumā. Daudzu klātesošo acīs sariesās asaras. Tikšanās noslēdzās ar kopīgi skaitītu «Esi sveicināta» lūgšanu. Svētot klātesošos, pāvests lēnām izgāja no katedrāles. Panorāmas automašīnā Svētais tēvs devās uz helikoptera stāvvietu, lai lidotu uz 50 km attālo Čjapasas pavalsts galvaspilsētu Tukstlu Gutjerezu, kur viņu gaidīja tūkstošiem ģimeņu.

Tikšanās norisinājās Viktora Manuela Rejna vārdā nosauktajā sporta stadionā. Tajā ir 40 tūkstoši sēdvietu. Kad Francisks tuvojās speciāli uzceltam paaugstinājumam, pie viņa negaidīti pieskrēja divi bērni, lai nodotu viņam vēstuli un mazu dāvaniņu.

Pāvestu Francisku apsveica vietējās diecēzes arhibīskaps Fabio Martinezs Kastillo un ģimeņu apvienības pārstāvji. Tikšanās gaitā Svētais tēvs uzklausīja vairāku cilvēku liecības. Viens no tiem bija četrpadsmit gadus vecais un smagi slimais Manuels, kurš pastāstīja ne tikai par slimību, ar kādu saskāries piecu gadu vecumā, bet arī par savu ticību, kas viņu mudina evaņģelizēt draugus un vienaudžus.

S. Krivteža / VR