Pāvests lūdz piedošanu Meksikas iezemiešiem

Daudzreiz jūsu tautas ir palikušas nesaprastas un tikušas izslēgtas no sabiedrības. Piedošanu, brāļi! Mūsdienu pasaulei, ko atkritumu kultūra ir padarījusi nabadzīgu, jūs esat vajadzīgi! – sacīja Francisks, 15. februārī uzrunājot Čjapasas štata iezemiešus. Turpinot savu ceļojumu pa Meksiku, pirmdien pāvests vadīja Euharistijas svinības Sankristobalā. Viņš lūdza iezemiešiem piedošanu un mudināja meksikāņus nezaudēt senču gudrību. Svētais tēvs atgādināja, ka šodienas cilvēkiem vajadzētu no jauna apzināties, cik liela vērtība ir nesavtībai un dāsnumam. Runājot par apkārtējās vides krīzi, Romas katoļu Baznīcas augstais gans pauda gandarījumu, ka Latīņamerikas tautas prot dzīvot harmonijā ar dabu un to sargāt, kaut arī nereti tām ir nācies izciest daudzus pāridarījumus.

„Tomēr daudzreiz sistemātiskā un strukturālā veidā jūsu tautas ir palikušas nesaprastas un izslēgtas no sabiedrības”, teica pāvests. „Daži uzskatīja par zemākām šo tautu vērtības, kultūru un tradīcijas. Citi, varas un naudas kāres pārņemti, un vadīdamies saskaņā ar tirgus likumiem, atņēma tām piederošās zemes un ar dažādiem projektiem tās saindēja. Cik tas ir skumji! Cik ļoti nāktu mums visiem par labu veikt sirdsapziņas izmeklēšanu un iemācīties teikt: Piedošanu! Piedošanu, brāļi! Mūsdienu pasaulei, ko atkritumu kultūra ir padarījusi nabadzīgu, jūs esat vajadzīgi!”

Komentējot 15. februāra Svēto Rakstu fragmentus, homīlijā pāvests atgādināja, ka Dieva likums palīdz cilvēkiem dzīvot brīvībā. Dieva likums bija gaisma Viņa izvēlētajai tautai. Izraēļa tauta Ēģiptē piedzīvoja apspiešanu un ciešanas līdz kamēr Dievs pateica: „Pietiek!” Es redzēju savas tautas spaidus un bailes, dzirdēju viņas vaimanas (sal. Izc. 3,9). Tādā veidā atklājas Dieva kā mīlošā Tēva vaigs. Dievs cieš, redzot ciešam cilvēku. Līdz ar to Viņš nāk tautai pretī, lai to atbrīvotu. Francisks paskaidroja, ka Dieva Vārds, Viņa likums kļuva par brīvības, prieka, gudrības un gaismas simbolu. Tāpat kā Kunga izvēlētā tauta, arī Latīņamerikas iezemiešu sirdīs mīt ilgas pēc brīvības, savas zemes, brālības, solidaritātes un miera. Šīs ilgas ir no paša Dieva, kurš atdeva mūsu labā savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu. Pateicoties Kristus cilvēktapšanai, Dievs kļuva mums vēl tuvāks. Viņš visā ar mums solidarizējas un soļo mums līdzās. Viņš nemitīgi atbalsta savu tautu un dara visu, lai tumsai nebūtu pēdējais vārds un lai pār viņa bērniem uzaustu rīta gaisma.

Turpinot uzrunu, Francisks atzina, ka nereti ir bijuši mēģinājumi apslāpēt šīs ilgas. Dažādos veidos tika mēģināts anestezēt dvēseli, „iemidzināt” cilvēkus un bērniem un jauniešiem iestāstīt, ka neko nevar mainīt un ka viņu sapņi ir nepiepildāmi. Šajā sakarā pāvests norādīja, ka ļaunums, kas perinās grēka ievainotajā cilvēka sirdī, laužas uz āru un izvēršas apkārtējās vides saindēšanā un izpostīšanā. Vides krīze skar mūs visus. Mēs nedrīkstam izlikties, ka viss ir kārtībā, un neko nedarīt. Šajā ziņā visa cilvēce var daudz ko mācīties no latīņamerikāņiem, kuri prot dzīvot harmonijā ar dabu.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs uzsvēra, ka mūsdienu jauniešiem ir ļoti svarīgi, lai netiktu pazaudēta viņu senču gudrība, jo šie jaunieši ir pakļauti vienveidības riskam, proti, viņi ir pakļauti tādai tendencei, kas tiecas izdzēst atsevišķu kultūru bagātības, raksturīpašības un dažādības. Mūsdienu pragmatisma pārņemtajai pasaulei ir no jauna jāatklāj nesavtības vērtība – sacīja Francisks, piebilstot, ka Dievs Radītājs nekad mūs nepametīs un vienmēr būs uzticīgs savam mīlestības plānam. Mēs, kristieši, esam aicināti būt par Kristus nāves un augšāmcelšanās lieciniekiem, un atklāt pasaulei, ka „Kunga likums ir pilnīgs un atspirdzina dvēseli” (Ps 19,8).

J. Evertovskis / VR