2016-02-10 14:16:00

"Jubilejas gads Vecajā Derībā". Pāvesta katehēze trešdienas audiencē


„Labdien, un labu Gavēņa laika gājumu!” ar šādiem vārdiem pāvests sveica vispārējās audiences dalībniekus un atzīmēja, ka ir skaisti, ka šī tikšanās iekrīt tieši Pelnu trešdienā. Svētais tēvs vēlējās pakavēties pie „jubilejas” institūcijas, kas pieminēta jau Vecajā Derībā. Levītu grāmatā jubileja attēlota kā Izraeļa tautas reliģiskās un sociālās dzīves kulminācija.

Ik pēc 50 gadiem „grēku izpirkšanas dienā”, kad visa tauta lūdza Kunga žēlsirdību, raga skaņas pasludināja lielo atbrīvošanās notikumu. Levītu grāmatā teikts: „Pasludiniet par svētu piecdesmito gadu un atbrīvošanu visiem zemes iedzīvotājiem. Lai jums tā ir jubileja! Katrs no jums atgriezīsies savā īpašumā un savā ģimenē.” Saskaņā ar šiem rīkojumiem, arī tad, ja kāds bija spiests pārdot savu zemi un māju, jubilejas gadā varēja to atkal atgūt. Ja kādam bija parādi, un nevarēdams tos nomaksāt, bija spiests vergot aizdevējam, tad viņš varēja būt brīvs un viņa ģimene atgūt īpašumu.

Pāvests norādīja, ka tā bija vispārējā atbrīvošana, līdz ar kuru katrs varēja atgriezties pie sākotnējās situācijas un baudīt savu Dieva tautas brīvību. Centrālā ideja šeit ir tā, ka zeme pieder Dievam, kurš to uzticēja cilvēkiem. Tāpēc neviens to nedrīkst piesavināties, radot nevienlīdzības situācijas.

Līdz ar jubileju, nabadzīgajam atkal bija iespēja saņemt dzīvei nepieciešamo, bet bagātajam bija jāatdod nabadzīgajam tas, kas no viņa bija paņemts. Rezultātā tika sasniegta tāda sabiedrība, kas balstījās uz vienlīdzību un solidaritāti, kur brīvība, zeme un nauda kļuva par visu cilvēku labumu. Pāvests atzīmēja, ka mūsdienu aina ir citāda. Ap 80 procenti visas cilvēces bagātību šodien pieder mazāk nekā 20 procentiem cilvēku. Francisks teica:

„Ir jubileja un atceroties mūsu pestīšanas vēsturi, aicinu atgriezties, lai mūsu sirds kļūst celāka, dāsnāka, lai tā kļūst par Dieva bērniem atbilstošu sirdi, kurā mājo vairāk mīlestības. Taču, teikšu jums vienu: ja jubileja neiziet caur kabatu, tad tā nav īsta jubileja. Vai sapratāt? Un tas ir aprakstīts Bībelē! To neizgudro šis pāvests. Tas ir Bībelē! Rezultātā, kā jau teicu, tika panākta sabiedrība, kas balstījās uz vienlīdzību un solidaritāti, kur brīvība, zeme un nauda kļuva par visu, nevis tikai par dažu cilvēku labumu.”

Pāvests atgādināja, ka līdzīgā veidā Dieva tautas dzīvi vadīja institūcijas un likumi, kas palīdzēja izjust Kunga žēlsirdību caur cilvēkiem. Šais normatīvos var rast arī mūsdienām atbilstošus norādījumus. Piemēram, desmitās tiesas došana levītiem, kuri rūpējās par kultu, nabadzīgajiem, bāreņiem, atraitnēm. Pastāvēja arī likums, kas lika dalīties ar svešiniekiem, tiem, kuriem nebija savas zemes. Svētajos Rakstos vairākkārt atgādināts, ka īstais zemes saimnieks ir Dievs un visi pārējie tajā ir viesi, kuri gaida uz debesu tēviju (sal. Lv 25, 23; Ebr 11, 13-16; 1 Pt 2, 11). 

Francisks atgādināja, ka šodien daudzas ģimenes ir kļuvušas par dažādu aizdevēju un uzurpētāju upuriem. Svētais tēvs aicināja būt dāsniem, būt cēliem, neļaut cilvēkiem krist izmisumā un savu dzīvi beigt pašnāvībā. Kungs ir apsolījis savu svētību tiem, kuri sniedz palīdzīgu roku tuvākajam. „Viņš tev atmaksās divkārtīgi, varbūt ne naudā, bet ar citām lietām, taču Kungs vienmēr dos divkārt,” iedrošināja pāvests. Viņš norādīja, ka Svēto Rakstu vēsts ir skaidra – ir drosmīgi jāatveras, lai varētu dalīties ar otru. Un tā ir žēlsirdība! „Ja vēlamies saņemt žēlsirdību no Dieva, tad sāksim paši būt žēlsirdīgi!” aicināja Francisks.

Pēc sveicieniem, kas tika veltīti dažādu zemju svētceļniekiem, pāvests atgādināja, ka ceturtdien – Lurdas Dievmātes svētkos, tiks svinēta XXIV Slimnieku diena, kuras kulminācija notiks Nācaretē. Francisks aicināja lūgties par slimniekiem un likt viņiem sajust mūsu mīlestību. Svētais tēvs pastāstīja arī, ka piektdien, 12. februārī, viņš uzsāks savu ceļojumu uz Meksiku, bet pirms tam nolaidīsies Havanas lidostā, lai tur satiktu sev dārgo brāli, Krievijas pareizticīgo patriarhu Kirilu. Pāvests uzticēja šo tikšanos, kā arī apustulisko ceļojumu pa Meksiku ticīgo lūgšanām.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.