Konsekrēto personu dzīves būtība ir lūgšana

Konsekrētās personas ir aicinātas pieņemt drosmīgus un pravietiskus lēmumus, sacīja pāvests. 2. februāra vakarā Svētā Pētera bazilikā Francisks svinēja Konsekrētās dzīves jubilejas noslēguma svēto Misi. Tajā piedalījās priesteri un reliģisko institūtu locekļi no daudzām valstīm. Kopā ar pāvestu lūdzās arī 15 konsekrētās personas no Latvijas.

Homīlijā pāvests skaidroja Kunga prezentācijas svētnīcā svētku nozīmi. Jāzeps un Marija brīnījās par to, kas tika runāts par mazo Jēzu. Arī konsekrētās personas ir aicinātas nepārstāt brīnīties un priecāties par Jēzu, uzsvēra Francisks. Viņš mudināja būt uzmanīgiem un modriem, lai neiekristu dzīves rutīnā.

„Atcerēsimies, ka harizmas nav kaut kādas abstraktas doktrīnas. Kā jau vairākkārt esmu teicis, reliģisko institūtu dibinātāju harizmas nedrīkst ieslēgt pudelē, jo tās nav muzeja eksponāti. Mūsu dibinātāji darbojās Svētā Gara vadībā un nebaidījās sasmērēt savas rokas ar cilvēku problēmām un ikdienas pienākumiem. Viņi drosmīgi apstaigāja ģeogrāfiskās un eksistenciālās perifērijas. To darīt viņus nekavēja ne dažādas grūtības, ne cilvēku izpratnes trūkums, jo savā sirdī glabāja tikšanās ar Kristu priekpilno piemiņu. Viņi savā sirdī izjuta svēto nemieru par Kungu, vēloties nest Viņu visiem cilvēkiem, līdzīgi kā Marija un Jāzeps nesa Jēzu uz svētnīcu,” sacīja pāvests.

Turpinot sprediķi, Francisks sacīja, ka Jeruzalemes svētnīcā jaundzimušais Mesija sastapās ar Simeonu un Annu. Viņi ir Israēļa tautas uzticīgās gaidīšanas uz apsolījumu piepildījumu simbols. Pēc pāvesta domām, šo tikšanos varam uzskatīt par konsekrētās dzīves sākumu.

Konsekrētās personas ir aicinātas būt par tikšanās cilvēkiem, atgādināja Svētais tēvs. Tomēr aicinājums nav ne personīgo plānu rezultāts, ne arī birojā izstrādāts projekts. Tā ir Dieva žēlastība, kas sasniedz mūs caur tikšanos un pilnībā pārveido mūsu dzīvi. Tas, kurš patiešām ir saticis Jēzu, vairs nevar būt tāds pats kā līdz šim. Viņš ir iekšēji atjaunots, pārveidots. Tas, kurš sirdī glabā šīs tikšanās piemiņu, kļūst par liecinieku un palīdz satikt Jēzu arī citiem. Tādā veidā viņš kļūst par tikšanās kultūras veicinātāju. Francisks norādīja, ka konsekrētās personas ir aicinātas būt par Dieva tuvuma konkrētām un pravietiskām zīmēm mūsdienu pasaulē.

2. februārī plašā Svētā Pētera bazilika nespēja uzņemt visas konsekrētās personas. Liela daļa cilvēku dievkalpojuma norisei sekoja ar televīzijas ekrānu starpniecību. Pēc svētās Mises pāvests izgāja no bazilikas, lai uzrunātu Svētā Pētera laukumā sapulcējušos klostermāsas un brāļus, kuriem atgādināja, ka Baznīcā katram ir sava vieta un katram ir savs darbs. Viņš mudināja vienmēr atcerēties Kunga aicinājumu, ko esam saņēmuši kā dāvanu, un turpināt strādāt. Tas ir skaisti! Tomēr vissvarīgākā ir lūgšana. Konsekrētās dzīves būtība ir lūgšana, uzsvēra pāvests. „Lūdzieties! Lūdzoties jūs spēsiet nocevot kā labs vīns!” – sacīja Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR