Pazemība ir svētuma ceļš

„Pazemība ir svētuma ceļš,” apgalvoja pāvests 1. februāra Svētajā rīta Misē. Francisks pakavējās pie ķēniņa Dāvida dzīves apraksta, kurš apzinājies, ka ir grēkojis, pieņem pazemojumus  paļāvības garā uz Kungu. Svētais tēvs kārtējo reizi centās iedrošināt, ka Dievs piedod grēkus, tomēr brūces, ko tie atstājuši, nedzīst viegli.

Ķēniņš Dāvids atrodas soli no korumpētības, bet pravietis Nātans, Dieva sūtītais, liek viņam saprast, kādu ļaunumu tas nodarījis. Dāvids, saskaņā ar pāvesta apgalvojumu, ir „grēcinieks un svētais”. Viņš ir grēcinieks, taču ne korumpēts, jo korumpētais savu grēku neapzinās.

„Ir vajadzīga īpaša žēlastība, lai izmainītu korumpētā sirdi. Dāvids, kuram bija cēla sirds, pārdomāja savu rīcību: „Jā, esmu grēkojis!” Viņš savu grēku atzina. Un ko saka Nātans? „Kungs tavu grēku ir piedevis, bet korupcija, ko esi sējis, turpinās augt. Tu esi nogalinājis nevainīgo, lai apslēptu laulības pārkāpšanu. Zobens no tava nama nekad neattālināsies”. To redzam arī daudzās pasaules vietās.”

Dāvidam ir jāstājas pretim savam dēlam Absalomam – korumpētajam, kurš pret ķēniņu veic karu. Bet Dāvids sasauc savējos un nolemj atstāt pilsētu. Viņš neizmanto Dievu, lai aizsargātos. Dāvids dodas prom, lai paglābtu savu tautu. Pāvests norādīja, ka tas ir svētuma ceļš, ko Dāvids sāka iet pēc tam, kad to apdraudēja ieslīgšana korumpētībā.

Raudot un apsegtu galvu ķēniņš atstāja pilsētu. Viņam sekoja tie, kas to lādēja un apmētāja akmeņiem. Starp tiem bija Šimejs, kurš Dāvidu sauca par „asinskāro”. Dāvids to pieņēma. Viņš domāja, ka Šimejs to lād tāpēc, ka tā viņam ir licis Kungs.

„Tad Dāvids teica saviem kalpiem: „Lūk, mans paša dēls, kas ir cēlies no manām miesām, tīko pēc manas dzīvības”. Tas ir Absaloms. „Ļaujiet, lai šis benjaminietis lād, kā Kungs viņam to atļāva!” Dāvids prot saskatīt zīmes: tas ir viņa pazemošanas brīdis, brīdis, kurā viņš maksā par saviem grēkiem. „Varbūt Kungs uzlūkos manu vajāšanu un atlīdzinās man ar labu par šodienas lāstiem,” domā Dāvids, un saliek sevi Kunga rokās. Tas ir Dāvida ceļš. Un tas ir svētums. Tā ir pazemība.”

 „Domāju, ka katrs no mums, saskaroties ar kādu, kurš saka par mums ko ļaunu, tūlīt vēlamies attaisnoties, ka tas nav tiesa,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka dažreiz darām arī kā Šimejs, proti, atbildam ar kaut ko vēl ļaunāku. Francisks uzsvēra, ka pazemība spēj nonākt pie sirds tikai caur pazemojumiem. „Nav pazemības bez pazemojumiem, un ja tu neesi spējīgs nest pazemojumus savā dzīvē, tad neesi pazemīgs. Tā ir vienkārša matemātika,” sacīja pāvests.

„Vienīgais ceļš pie pazemības ir pazemojums. Dāvida svētums nāk caur pazemojumu. Svētuma mērķis, ko Dievs dāvā saviem bērniem, dāvā Baznīcai, nāk caur Viņa Dēla pazemojumu, kurš ļauj sevi apvainot un pienaglot pie krusta. Nepelnīti! Pats Dieva Dēls pazemojas. Un tas ir svētuma ceļš! Dāvids ar savu attieksmi pravieto šo Jēzus pazemošanos. Lūgsim Kungam pazemības žēlastību, lūgsim to katram no mums, visai Baznīcai! Lūgsim arī žēlastību saprast, ka nav iespējams būt pazemīgiem bez pazemošanas!”

I. Šteinerte/VR