Kristietis ir liecinieks ar plaši atvērtu sirdi

Kristietis ir liecinieks ar plašu un dāsnu sirdi – šādi kristieti raksturoja pāvests ceturtdienas, 28. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā. Svētā Akvīnas Toma liturģiskās piemiņas dienā uz Franciska vadīto dievkalpojumu Vatikāna viesu namā pulcējās vairāki priesteri, kuri atzīmē ordinācijas 50 gadu jubileju. Evaņģēlijā lasām, ka gaismu neliek zem sieka vai gultas, bet svečturī, lai tā spīdētu un izgaismotu apkārtni (sal. Mk 4, 21-23). Šajā sakarā Svētais tēvs sacīja: „Tā ir viena no kristieša raksturīpašībām. Viņš Kristībā ir saņēmis gaismu un viņam to ir jāizplata. Tas nozīmē, ka viņš ir liecinieks. Liecināšana ir viena no kristieša iezīmēm. Kristietim, kurš nes sevī šo gaismu, ir to jārāda citiem, jo viņš ir liecinieks. Ja kristietis negrib izplatīt Dieva gaismu, bet dod priekšroku savai tumsai, tad tumsa pārņem viņa sirdi un viņš baidās no gaismas. Viņam vairāk patīk elki, kas simbolizē tumsu. Šādam kristietim kaut kā pietrūkst. Viņš nav īsts kristietis. Kristietim ir jābūt Jēzus Kristus, Dieva gaismas lieciniekam. Viņam jāiededz šī gaisma savas dzīves svečturī”.

Šodienas Evaņģēlija turpinājumā Jēzus saka: „Ar kādu mēru jūs būsiet mērījuši, ar tādu jums atmērīs un vēl klāt pieliks”. Komentējot šo fragmentu, Francisks norādīja, ka kristieša otrā raksturiezīme ir sirds dāsnums, jo viņš ir Debesu Tēva bērns, bet šī Tēva sirds ir bezgala plaša. „Kristieša sirds ir dāsna. Tā vienmēr ir atvērta”, turpināja pāvests. Šī sirds nenoslēdzas savā egoismā. Tā neskaita: Tik tālu vai šitik tālu. Tad, kad tevi apņem šī Jēzus gaisma, kad tu nodibini ar Jēzu draudzības attiecības, kad ļauj, lai tevi vada Svētais Gars, tad sirds atveras, tā kļūst dāsna. Tādā ziņā kristietis nevis iegūst, bet zaudē. Taču viņš zaudē, lai iegūtu kaut ko citu. Un ar šo interešu „sakāvi” (pēdiņās), viņš iegūst Jēzu. Viņš iegūst, kļūstot par Jēzus liecinieku.

Pēc tam Svētais tēvs vērsās pie tiem, kuri svin savas priesterības 50 gadu jubileju: „Es priecājos kopā ar jums svinēt 50 gadu priesterības jubileju. Tie ir 50 gadi, kas nostaigāti pa gaismas un liecības ceļu, 50 gadi, tiecoties kļūt labākiem, nesot gaismu svečturī. Dažreiz šis spīdeklis apgāžas, bet iesim uz priekšu – vienmēr ar šo vēlmi nest gaismu, darīt to nesavtīgi, ar plaši atvērtu sirdi. To, cik cilvēku esat pieņēmuši ar plašu sirdi, ar tēvu un brāļu labestību, zina tikai Dievs un atceraties jūs paši. Cik gan daudziem, kuru sirds bija mazliet tumša, parādījāt Jēzus gaismu! Paldies! Paldies par to, ko Baznīcā esat darījuši, ko esat darījuši Baznīcai un Jēzum!”

Homīlijas noslēgumā pāvests klātesošajiem novēlēja, lai Kungs viņiem dod prieku – šo lielo prieku un gandarījumu par labi paveiktu sējas darbu, par to, ka varēja nest citiem gaismu, un par to, ka atvēra savas rokas un pieņēma cilvēkus ar plašu sirdi.

J. Evertovskis / VR