Kristība – visu kristiešu vienotības avots

Trešdienas, 20. janvāra, katehēzes mācību pāvests Francisks iesāka, pieminot Latviju un norādot uz kristīgās ticības pirmsākumiem mūsu zemē. Viņš atgādināja, ka pārdomas Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību šogad ir sagatavojusi Latvijas ekumeniskā grupa. Svētā tēva uzrunas temats bija kristiešu vienotība, kuras pamats ir viena Kristība. „Ņemt par izejas punktu Kristību nozīmē no jauna atrast žēlsirdības avotu, atrast cerības avotu visiem, jo neviens nav izslēgts no Dieva žēlsirdības”, viņš uzsvēra.

„Rīgas luterāņu katedrāles centrā atrodas kristības avots, kura pirmsākumi meklējami 12. gadsimtā, kad Latviju evaņģelizēja svētais Meinards”, sacīja Francisks. "Šis avots ir izteiksmīga zīme ticības aizsākumam, ko atzīst visi Latvijas kristieši – katoļi, luterāņi un pareizticīgie. Šāds aizsākums ir mūsu kopīgā Kristība." Turpinot, pāvests paskaidroja, ka, saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību, Kristība ir vienotības sakramentālā saite, kas pastāv starp visiem tiem, kuri caur to ir tikuši no jauna dzemdināti (Unitatis redintegratio, 22). Apustuļa Pētera Pirmās vēstules fragmenta (sal 1 Pt 2,9-10) vārdi, ko šī gada pārdomām izvēlējās Latvijas kristieši, ir adresēti pirmajai kristiešu paaudzei ar mērķi palīdzēt apzināties Kristībā saņemtās dāvanas lielumu un ar to saistītās prasības. Arī mēs šajā Lūgšanu nedēļā esam aicināti to visu no jauna atklāt un darīt to kopā, pārkāpjot savas šķelšanās – mudināja Svētais tēvs.

Ko nozīmē dalīties vienā Kristībā? Šajā sakarā Francisks atzina, ka visi esam grēcinieki, kuriem ir vajadzīga pestīšana un atbrīvošana no ļaunā. Kad mēs, kristieši, sakām, ka dalāmies vienā Kristībā, mēs apgalvojam, ka visi – katoļi, protestanti un pareizticīgie – dalāmies kādā pieredzē, un proti, aicinājumā iziet no tumsas, lai sastaptos ar dzīvo Dievu, kurš ir pilns žēlsirdības. Diemžēl, mēs visi piedzīvojam egoismu, kas izraisa šķelšanos, noslēgšanos sevī un otra neieredzēšanu. Sākt ar Kristību nozīmē atgriezties pie žēlsirdības un cerības avota, jo neviens nav izslēgts no Dieva žēlsirdības.

Pāvests norādīja, ka dalīšanās šajā žēlastībā rada nesaraujamu saiti starp mums, kristiešiem. Līdz ar to, pateicoties Kristībai, mēs varam viens otru uzskatīt par brāļiem. Mēs reāli veidojam svēto Dieva tautu pat ja savu grēku dēļ vēl neesam pilnīgi vienota tauta. Dieva žēlsirdība, kas darbojas Kristībā, ir stiprāka nekā mūsu šķelšanās – uzsvēra Francisks. Jo lielākā mērā pieņemsim šo žēlsirdības žēlastību, jo lielākā mērā kļūsim par pilnīgāku Dieva tautu un būsim spējīgi sludināt visiem Viņa brīnumainos darbus. Svētais tēvs paskaidroja, ka šāda sludināšana sākas tieši ar vienkāršu un brālīgu vienotības liecību. Mēs, kristieši, esam uz to spējīgi. Mēs varam atklāt pasaulei Evaņģēlija spēku. Mēs visi esam aicināti atklāt citiem Dieva žēlsirdību, sākot jau ar nabagiem un atstumtajiem. Vispārējās audiences laikā pāvests aicināja lūgties, lai mēs visi, kas esam kristieši, spētu sadarboties, lai nestu pa visām zemes malām Dieva Tēva žēlsirdību. Dieva žēlsirdība spoži atmirdz Jēzus vaigā, un Jēzus ir mūsu cerība un miers. Lai Žēlsirdības jubilejas gada svinēšana un iziešana pa Svētajām durvīm kļūst par iespēju piedzīvot sirds atgriešanos un atvērt savu sirdi Dieva un tuvākā mīlestībai – vēlēja Francisks.

J. Evertovskis / VR