2016-01-13 11:49:00

Pāvests iesāk katehēžu ciklu par Dieva žēlsirdību


Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada ietvarā, 13. janvārī, trešdienas vispārējās audiences laikā pāvests pievērsās žēlsirdības tematam. Lai mēs labāk atklātu, kas ir žēlsirdība, klausoties, ko pats Dievs mums māca caur savu Vārdu, Francisks aplūkoja žēlsirdību Svēto Rakstu gaismā. Bībelē Kungs tiek stādīts priekšā kā „žēlsirdīgais Dievs”. Viņa vārds ir „Žēlsirdība”. Tādā veidā Viņš atklāj mums savu vaigu un savu sirdi. Izceļošanas grāmatā lasām, ka Kungs ir žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēns dusmās un bagāts mīlestībā un uzticībā (sal. Izc 34,6). Arī citos tekstos vienmēr tiek likts uzsvars uz Dieva žēlsirdību un mīlestību. Viņš nekad nepagurst, mums piedodot (sal. Rad 4,2; Ps 86,15; 103,8).

Aplūkojot žēlsirdību Svēto Rakstu gaismā, pāvests vispirms norādīja, ka Kungs ir „žēlsirdīgs”. Viņš paskaidroja, ka šis vārds izsaka maigumu. To varētu salīdzināt ar mātes maigumu pret saviem bērniem. Bībelē lietotais ebreju termins mudina domāt par kaut ko ļoti dziļu vai arī par mātes klēpi. Tāpēc mēs varam iztēloties tādu Dievu, kurš ir aizkustināts un ļoti maigs pret mums kā māte, kad tā ņem rokās savu bērnu, negribēdama neko citu kā tikai viņu mīlēt, aizstāvēt, palīdzēt viņam un visu tam atdot, tai skaitā, atdot pati sevi.

Bībelē tiek norādīts, ka Dievs ir arī „žēlīgs” jeb labvēlīgs – turpināja Francisks. Tas norāda uz apžēlošanos un līdzjūtību. Dievs savā varenībā noliecas pār to, kurš ir vājš un trūcīgs. Pāvests uzsvēra, ka Dievs ir vienmēr gatavs pieņemt, saprast un piedot. Dievs ir kā tas tēvs, par kuru līdzībā apraksta evaņģēlists Lūkass (sal. Lk 15,11-32). Šis tēvs neieslēdzas savā aizvainojumā par to, ka jaunākais dēls viņu ir pametis, bet aizvien turpina gaidīt. Pēc tam viņš skrien tam pretī, apskauj viņu un neļauj viņam pat līdz galam izteikties. Tēvs ļoti priecājas par to, ka ir atkal atradis savu dēlu. Viņa mīlestība ir liela. Tēvs noliecas arī pār vecāko dēlu, kurš jūtas aizvainots un nevēlas piedalīties svētkos, lai atzīmētu sava brāļa atgriešanos. Viņš mēģina atvērt mīlestībai arī vecākā dēla sirdi, jo negrib, ka kāds paliktu ārpus žēlsirdības svētku mielasta.

Pāvests atgādināja, ka Dievs ir arī „lēns dusmās”, tas ir, viņš ir ļoti pacietīgs. Dievs prot gaidīt. Atšķirībā no mums, nepacietīgajiem cilvēkiem, Viņam ir savs laiks. Viņš ir kā gudrais laukstrādnieks, kurš prot gaidīt, ļaujot, lai labā sēkla aug neskatoties uz to, ka līdzās ir arī nezāles (sal. Mt 13,24-30).

Visbeidzot, Kungs ir „bagāts mīlestībā un uzticībā”. Svētais tēvs atzina, ka ir ļoti skaists šis Dieva apzīmējums. Tajā ir ietvers viss. Dievs ir liels un varens, tomēr Viņa lielums un varenība izpaužas tieši mīlestībā pret mums, kas esam mazi un vāji. Šajā gadījumā lietotais vārds „mīlestība” norāda uz sirsnību, žēlastību un labestību. Tā nav televīzijas seriālu mīlestība. Dieva mīlestība ir tik liela, ka, neatkarīgi no mūsu nopelniem, Viņš sper pirmo soli. Dievišķās rūpes nekas nevar apturēt. Pat grēks tās nevar apturēt, jo Dievs prot uzvarēt ļaunu un piedot.

Dieva uzticībai nav robežu – uzsvēra pāvests. Ja mēs esam neuzticīgi, Dievs tik un tā paliek uzticīgs. Viņš mūs vienmēr sargā un ir pār mums nomodā. 121. psalmā lasām: „Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž! Redzi, Izraēla sargs nesnauž un neguļ. Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli. Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šī laika un mūžīgi” (Ps 121,3-4.7-8). Noslēdzot katehēzes mācību, Francisks atgādināja, ka varam būt droši par Dieva uzticību. Šajā Žēlsirdības jubilejas gadā esam aicināti pilnībā Viņam uzticēties, lai piedzīvotu prieku par to, ka Dievs mūs bezgalīgi mīl.

Vispārējās audiences laikā Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par Turcijā notikušā terora akta upuriem. „Pirms nekā noslēgt šo tikšanos, kuras laikā kopā pārdomājām par Dieva žēlsirdību”, viņš sacīja, „aicinu jūs lūgties par vakar Stambulā notikušā atentāta upuriem. Lai žēlsirdīgais Kungs dāvā mūžīgo mieru nomirušajiem, mierinājumu tuviniekiem, izturību visai sabiedrībai, un lai atgriež vardarbīgo ļaužu sirdis”.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.