Bērna Jēzus kontemplācija vairo mūsu ticību

Trešdienas, 30. decembra, katehēzes mācībā pāvests pievērsās skaistajai Bērna Jēzus godināšanas tradīcijai. Šajā laikā Betlēmes notikuma atveidojumi rotā ne tikai dievnamus, bet arī daudzu ticīgo mājas. Domas par Jēzus bērnību sasilda mūsu sirdi un dzīvina mūsu ticību par cilvēku tapušā Dieva noslēpumam. Šī jautājuma ietvarā Francisks skaidroja, kāpēc bērniem ir tik ļoti vajadzīga mūsu uzmanība, un atgādināja, kā varam iemantot patiesu iekšēju brīvību.

Vispārējās audiences laikā Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par pēdējā laikā vairākās pasaules malās notikušo dabas katastrofu upuriem: „Aicinu lūgties par dabas katastrofu upuriem, kas šajās dienās skāra Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritāniju un Dienvidameriku, īpaši, Paragvaju, diemžēl, prasot cilvēku dzīvības, daudzus atstājot bez pajumtes un radot lielus postījumus. Lai Kungs dāvā mierinājumu šīm tautām un lai brālīgas solidaritātes garā tās saņem nepieciešamo palīdzību.”

Runājot par Bērna Jēzus godināšanu un pielūgšanu, pāvests atzina, ka šis kults ir ļoti izplatīts. Pietiek atcerēties sv. Terēzi no Lizjē, kura kā karmelīte izvēlējās sev vārdu Terēze no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga. Francisks norādīja, ka viņa, kura ir Baznīcas doktore, prata izdzīvot un ar savu dzīvi atklāt pasaulei, kas ir „garīgā bērnība”. Lai kļūtu par „bērnu” (kam, protams, nav nekāda sakara ar bērnišķību), esam aicināti, sekojot Vissvētākās Jaunavas Marijas paraugam, iepazīt Dieva pazemību. Dievs ir pazemīgs, un tas ir liels noslēpums – uzsvēra pāvests. Mēs, kas esam pilni lepnuma un augstprātības, tukši dižojamies un domājam, ka esam kaut kas liels, patiesībā, neesam nekas! Turpretī, Dievs, kurš ir patiesi liels un visvarens, reizē ir pazemīgs. Dievs ienāca pasaulē mūsu labā kā bērns. Tas ir liels un reizē skaists noslēpums.

Turpinot uzrunu, Svētais tēvs atzina, ka par Jēzus bērnību ir ļoti maz ziņu. Neskatoties uz to, Bērna Jēzus kontemplācija palīdz mums vairot ticību. Pat ja Kristus nāve un augšāmcelšanās ir Dieva mīlestības augstākā izteiksme, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka visa Jēzus šīszemes dzīve, tai skaitā, Viņa bērnība ir mums svarīga mācība. No Bērna Jēzus varam daudz iemācīties, vērojot citus bērnus – norādīja pāvests. Mēs zinām, ka bērniem ir vajadzīga mūsu uzmanība. Viņi grib atrasties centrā. Kāpēc? Vai tāpēc, ka viņi būtu augstprātīgi? Nē. Bērni grib justies aizsargāti.

Šajā sakarā Francisks norādīja, ka arī mums centrālo vietu savā dzīvē vajadzētu ierādīt Jēzum un apzināties, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, ka mums ir uzticēts uzdevums viņu sargāt. Jēzus grib atrasties mūsu vidū, mūsu rokās un vēlas gremdēt savu skatienu mūsējā. Bez tam, mēs esam aicināti iepriecināt Bērnu Jēzu un uzburt Viņa sejā smaidu, lai tādējādi apliecinātu Viņam savu mīlestību un prieku par to, ka Viņš ir mūsu vidū. Viņa smaids ir mīlestības zīme. Tas ir apliecinājums, ka mēs esam mīlēti. Visbeidzot, bērniem patīk rotaļāties. Ļaut bērniem rotaļāties nozīmē atteikties no savas loģikas un ieiet viņu loģikā. Ja gribam, lai bērns izpriecājas, tad mums ir jāsaprot, kas viņam patīk. Mēs nedrīkstam būt egoisti un darīt tikai to, kas patīk mums pašiem.

Pāvests atgādināja, ka Bērna Jēzus priekšā mums ir jāatmet savu pretendēšanu uz autonomiju. Tieši tā ir lielākā problēma. Mēs pretendējam uz autonomiju. Mēs negribam būt „atkarīgi”. Mēs tiecamies pēc „brīvības”. Tomēr īstā brīvība ir kas cits. Būt brīvam nozīmē apzināties, kā priekšā atrodamies un Viņam kalpot. Mēs atrodamies Bērna Jēzus priekšā, kurš ir Dieva Dēls un kurš atnāca, lai mūs atpestītu. Viņš ieradās mūsu vidū, lai atklātu mums mīlošā un žēlsirdīgā Tēva vaigu. Tāpēc apskausim šo Bērnu, spiedīsim to pie savas sirds un kalposim Viņam, jo viņš ir mīlestības un patiesa iekšējā miera avots – mudināja Svētais tēvs. Katehēzes noslēgumā Francisks aicināja ticīgos, atgriežoties mājās, pieiet pie Betlēmes silītes un noskūpstīt Bērnu Jēzu, sakot: „Jēzu, es gribu būt pazemīgs kā Tu, pazemīgs kā Dievs”. Pāvests mudināja lūgt šo pazemības žēlastību.

Šī gada pēdējās vispārējās audiences laikā sveicot lingvistiskās grupas, Francisks vēlēja visām ģimenēm, atsevišķiem cilvēkiem un, sevišķi tiem, kuri jūtas vientuļi, ticībā piedzīvot Bērna Jēzus klātbūtni savā dzīvē un baudīt Viņa mīlestību, mieru un prieku. „Laimīgu Jauno Gadu!” – teica pāvests.

J. Evertovskis / VR