Pāvests: "Kas jādara, lai iegūtu mieru?"

„Pārvari vienaldzību un iegūsti mieru!” – šādam tematam pāvests veltījis vēstījumu 49. Pasaules miera dienā, kas tiks atzīmēta 2016. gada 1. janvārī. Francisks atgādina, ka pirmais ienaidnieks mieram ir cilvēku vienaldzība, kas rodas no Dieva atmešanas. Pāvests aicina visus labas gribas cilvēkus darboties miera labā. Miers ir Dieva dāvana. Neraugoties uz pēdējā laikā aizvien biežāk veiktajiem terora aktiem, konfliktiem un vardarbībai, kas tiek saukts arī par „fragmentāro Trešo pasaules karu”, Francisks norāda uz vairākiem nozīmīgiem pasākumiem, kas vieš lielāku cerību mieram, piemēram, Parīzē notikusī klimata pārmaiņām veltītā konference, samits Adisabebā un citi.

Vēstījumā pāvests norāda uz svarīgiem dokumentiem, kas savu aktualitāti nav zaudējuši arī šodien. Viņš raksta par „Nostra aetate” un „Gaudium et spes”, kas izdoti pirms piecdesmit gadiem. Tajos pausta stingra apņēmība veicināt dialogu, solidaritāti un mieru. Atklājot Žēlsirdības jubilejas gadu, pāvests atgādināja, ka miera nav tur, kur valda bezrūpīga vienaldzība. Šodien vērojama „globālās vienaldzības” eskalācija. Cilvēks, kas ir vienaldzīgs pret Dievu, tāds ir arī pret saviem brāļiem un radību.

Pāvests norāda uz vienu no lielākajiem vienaldzības draudiem – Dieva atmešanu. Tāpēc esam aicināti atgriezties, lai, pateicoties Dieva žēlastībai, spētu atvērt savas sirdis un steigties palīdzēt grūtībās nonākušajiem brāļiem un māsām. Solidaritāte – kā dokumentā „Sollecitudo rei socialis” skaidro svētais Jānis Pāvils II – ir stingra apņēmība un neatlaidīgs darbs kopējā labuma veicināšanā.

Francisks izceļ solidaritātes un žēlsirdības nozīmi cilvēka un tautu dzīvē. Atvērtības kultūras veidošana sākas ģimenē, kas ir priviliģēta vieta, kur tiek tālāk nodota ticība un kristīgās vērtības. Ģimenē bērni iepazīst mīlestību, brālību, dalīšanos un rūpes par vājāko. Ne mazāk svarīga ir arī skolotāju misija, kuri aicināti palīdzēt bērniem atklāt brīvības, savstarpējās cieņas un solidaritātes nozīmi. Vēstījumā pāvests atkārto agrāk izteikto aicinājumu uzņemt vienu bēgļu ģimeni.

Žēlsirdības jubilejas gads ir iespēja veidot mieru caur dziļu sirdsapziņas izmeklēšanu, kas palīdzēs atklāt kā vienaldzība izpaužas mūsu dzīvē un kādas tai ir sekas, lai atjaunotu un stiprinātu attiecības ar ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai kolēģiem. Arī valstis ir aicinātas veikt konkrētus žestus sabiedrības visvājāko un neaizsargātāko labā. Šajā gadījumā pāvests min slimniekus, ieslodzītos, migrantus, bezdarbniekus, trūkumcietējus.

Francisks iestājas par nāvessoda atcelšanu un amnestijas iespējām. Viņš pieprasa nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus imigrantiem un cieņas pret sievietēm respektēšanu darba vietās.

Francisks saka „nē” jauniem konfliktiem un kariem, kas iznīcina materiālās un kultūras vērtības, ievaino cilvēka morālo un garīgo integritāti. Viņš saka „jā” nabadzīgo valstu ārējo parādu dzēšanai, sadarbības veicināšanai tautu starpā un vēl nedzimušu bērnu tiesību uz dzīvību respektēšanai. Vēstījums 49. Pasaules miera dienā datēts ar 8. decembri.

S. Krivteža / VR