Vatikāna II koncila dokumentu garīgā nozīme

Kā jau ierasts, Adventa laikā pāvests un Romas kūrijas darbinieki sapulcējas kopā, lai noklausītos kapucīnu tēva Ranjero Kantalamessas sagatavotās pārdomas. Tā kā šogad aprit 50 gadi kopš noslēdzās Vatikāna II koncils, sprediķotājs izvēlējās ielūkoties četros galvenajos tā dokumentos: konstitūcijā par Baznīcu (Lumen gentium), par Liturģiju (Sacrosanctum Concilium), par Dieva Vārdu (Dei Verbum) un par Baznīcu mūsdienu pasaulē (Gaudium et spes). Līdz šim ir tikuši ļoti daudz pētīti minēto dokumentu doktrinālie un pastorālie aspekti, bet pavisam maz – garīgie aspekti. Tāpēc tēva Kantalamessas mērķis ir mēģināt noskaidrot, kāds ir Vatikāna II koncila garīgais vēstījums jeb kā koncila dokumenti var mums palīdzēt padziļināt savu ticību?

Pirmajā tikšanās reizē, proti, piektdien, 4. decembrī, kapucīnu tēvs pievērsās konstitūcijai par Baznīcu. Viņa sagatavotās uzrunas temats bija „Kristus – tautu gaisma”. Tēvs Ranjero Kantalamessa norādīja, ka šie pirmie konstitūcijas vārdi ir visas Vatikāna II koncila mācības par Baznīcu interpretācijas atslēga. Tā ir kristoloģiska eklezioloģija. Līdz ar to, tā ir nevis sociāla un institucionāla, bet garīga un mistiska mācība. Lai mūsu evaņģelizācijas pūliņi nestu augļus, nedrīkstam aizmirst šo kristoloģisko dimensiju. Cilvēks pieņem Kristu nevis mīlestības uz Baznīcu dēļ, bet viņš pieņem Baznīcu mīlestības uz Kristu dēļ. Ja viņš mīl Kristu, tad arī pieņem Baznīcu tādu, kāda tā ir, proti, Baznīcu, ko bieži vien izkropļo tās pārstāvju grēki.

Atgādinājis, ka Baznīca ir Kristus Miesa un Viņa Līgava, tēvs Kantalamessa, balstoties uz Baznīcas tēvu mācību, paskaidroja, ka to, ko sakām par Baznīcu vispārēji, var attiecināt – ar dažiem izņēmumiem – uz katru tās atsevišķo locekli. Sv. Ambrozijs ir sacījis: „Baznīca ir skaista dvēselēs”. Ja Baznīca ir Kristus Miesa, tad es esmu Baznīca jeb „ekleziāla būtne” tik lielā mērā, kādā ļauju – un ne tikai teorētiski, bet arī praktiski -, lai Kristus veido mani par savu miesu. Nozīme ir nevis tam, kādu vietu es ieņemu Baznīcā, bet, kādu vietu ieņem Kristus manā sirdī! Šis pārveidošanās process notiek, no vienas puses, pateicoties sakramentiem, īpaši, Kristībai un Euharistijai, no otras puses, tas ir atkarīgs arī no mūsu atvērtības Kristum.

Šajā kontekstā tēvs Kantalamessa, atsaucoties uz pāvesta Franciska encikliku „Evangelii gaudium”, runāja par personīgo tikšanos ar Kristu. Minētajā dokumentā pāvests raksta: „Aicinu katru kristieti tai vietā un situācijā, kur tas atrodas, tūlīt pat atjaunot savu personisko sastapšanos ar Jēzu Kristu vai vismaz pieņemt lēmumu ļaut Viņam satikt sevi, meklēt Viņu katru dienu bez mitas. Nevienam nav pamata domāt, ka šis aicinājums neattiecas uz viņu” (EG 3). Kapucīnu tēvs paskaidroja, ka ir svarīgi, lai mūsu tikšanās ar Kristu, ko piedzīvojam sakramentos, būtu apzināta un brīva, bet nevis tikai formāla vai tīrs ieradums. „Ja Baznīca ir Kristus Miesa, tad personīga pievēršanās Kristum ir vienīgais veids, lai ieietu tajā un kļūtu par tās locekli”, viņš sacīja. Runa ir par personīgu lēmumu, par brīvu izvēli sekot Kristu.

Šodien daudzi kristieši nedzīvo kā kristieši. Viņi atrodas tālu no Baznīcas un sakramentālās dzīves. Ko šajā situācijā darīt? Viena no atbildēm šai problēmai ir daudzās ekleziālās kustības un atjaunotas draudzes. Šīs pēc Vatikāna II koncila radušās kustības un kopienas palīdz daudziem ticīgajiem nopietni ņemt vērā savu Kristībā saņemto aicinājumu un izlēmīgi izvēlēties Kristu. Ko nozīmē satikt Kristu un ļaut Viņam mani satikt? – uzrunas noslēgumā jautāja kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa. Tas nozīmē teikt „Jēzus ir Kungs” tā, kā to teica Pāvils un pirmie kristieši, t. i., teikt to ar ticību un pakārtot šai ticībai visu savu dzīvi uz visiem laikiem. Jēzus nav tikai kāds, par kuru runājam, bet kāds, ar kuru varam sarunāties, jo Viņš ir augšāmcēlies un dzīvs. Jēzus ir klātesošs mūsu dzīvē. Būt ar Kristu nozīmē katru savu lēmumu, pirms nekā to pieņemt, apspriest ar Viņu lūgšanā un uzticēt to Viņam. Labākais kalpojums, ko mēs varam sniegt Baznīcai, ir mīlēt Kristu un darīt visu iespējamo, lai arī citi Viņu mīlētu – piebilda tēvs Kantalamessa.

J. Evertovskis / VR