Francisks pateicas Dievam par savu vizīti Āfrikā

«Šajās dienās es veicu savu pirmo ceļojumu uz Āfriku. Āfrika ir ļoti skaista!» - sacīja pāvests. Trešdien, 2. decembrī, viņš vadīja vispārējo audienci, kas, neskatoties uz vēso laiku, notika Svētā Pētera laukumā. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies desmit tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīs, arī Latvijas.

Uzrunu Francisks veltīja apustuliskajam ceļojumam uz Āfriku. Viņš pateicās Dievam par dāvāto iespēju apmeklēt trīs Melnā kontinenta valstis: Keniju, Ugandu un Centrālāfriku. Pāvests pateicās arī šo valstu valdību pārstāvjiem, bīskapiem un ticīgajiem par sirsnīgo uzņemšanu.

Tiekoties ar Kenijas iedzīvotājiem, Svētais tēvs aicināja viņus apzināties savas zemes garīgo un dabas lielo bagātību. Šī bagātība ir ne tikai dabas resursi, bet arī jaunā paaudze un kultūras vērtības. Kenijā spilgti atklājas mūslaiku globālais izaicinājums: aizsargāt radību un reformēt attīstības modeli, lai tas būtu taisnīgs, visaptverošs un ilgtspējīgs. Nairobi ir kontrastu pilsēta. Šajā Austrumāfrikas vislielākajā pilsētā pārsteidz gan lielā bagātība, gan nabadzības posts. Tas ir skandāls! Tas ir skandāls ne tikai Āfrikā, bet arī citās zemēs. Svētais tēvs atgādināja, ka Nairobi atrodas ANO Vides programmas birojs.

Turpinot uzrunu, pāvests pastāstīja, ka viņš ticies ar Kenijas valdības pārstāvjiem un diplomātisko misiju vadītājiem, pilsētas nabadzīgā rajona iedzīvotājiem, kā arī ar dažādu kristīgo konfesiju un reliģiju pārstāvjiem, priesteriem, konsekrētajām personām un jauniešiem. Vizītes Kenijā moto bija augšāmceltā Kristus vārdi: «Esiet stipri ticībā, nebaidieties!» Uzrunā pāvests pieminēja arī traģisko notikumu Garisas Universitātē, kur 2. aprīlī tika nogalināti daudzi jaunieši, jo viņi bija kristieši.

Savukārt pāvesta vizīte Ugandā noritēja šīs valsts mocekļu gaismā, kurus pirms piecdesmit gadiem kanonizēja Pāvils VI. «Jūs būsiet mani liecinieki» (Apd 1,8) – šie vārdi bija Franciska vizītes Ugandā moto. Pāvests atgādināja, ka Kristus liecinieki ir katehēti un visi tie cilvēki, kuri rūpējas par nabagiem, invalīdiem un slimniekiem. Kristus liecinieki ir jaunieši, kuri cenšas dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju. Tādi ir arī priesteri un konsekrētās personas. Viņu kalpojums Kristum un brāļiem ir ieraugs jaunas sabiedrības attīstībā.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs pastāstīja, ka vizītes trešais posms bija Centrālāfrika, valsts, kas šodien mēģina iziet no konfliktu, nabadzības un lielo ciešanu perioda. Tāpēc tieši tur – Bangi – Svētais tēvs atvēra Dieva žēlsirdībai pirmās durvis, tādā veidā nedēļu atrāk iesākot Žēlsirdības jubilejas gadu, kas oficiāli sāksies 8. decembrī Romā. 

Francisks uzsvēra, ka viņš tikās ar luterāņu un musulmaņu kopienu pārstāvjiem. 29. novembrī, svētā apustuļa Andreja svētku priekšvakarā, Bangi sporta laukumā pāvests svinēja Svēto Misi. Tas bija brīnišķīgs brīdis. Stadions bija pilns ar jauniešiem, sacīja Svētais tēvs. Viņš runāja arī par misionāriem, par sievietēm un vīriešiem, kuri strādā Centrālāfrikā. «Bangi es sastapu klostermāsu, itālieti. Viņa bija cienījama vecuma sieviete. Cik tev gadu? - jautāju viņai. 81 - atbildēja māsa. Šī māsa vairākus gadu desmitus darbojās šajā zemē. Un tādu ir cilvēku ir daudz», atzina pāvests.

Bangi katedrāles Svēto durvju atvēršana bija ticības un cerības zīme Centrālāfrikas iedzīvotājiem, un simboliskā veidā arī visām Melnā kontinenta tautām. Ar Jēzus vārdiem «pārcelsimies uz otru krastu» (Lk 8,22), kas bija vizītes moto, pāvests stingri pieprasīja pārtraukt karus un šķelšanās, kā arī mudināja izskaust nabadzību un uzsākt miera un izlīguma ceļu. Šī «pārcelšanās uz otru krastu» sākas cilvēku sirdsapziņā un izpaužas darbos un nodomos. Lai apustuliskā ceļojuma vēstījums veicina Āfrikas kontinenta garīgo izaugsmi un palīdz ticīgajiem kontemplēt Žēlsirdīgā Dieva vaigu, – vēlēja pāvests.

Francisks atgādināja, ka pirms dažām dienām Baznīcā ir sācies Advents, kurā esam aicināti sagatavot savas sirdis un mājas Jēzus atnākšanai. Betlēmē dzimušā Bērnā mēs kontemplēsim Žēlsirdīgā Tēva vaigu. Pāvests aicināja lielāku uzmanību pievērst trūkumcietējiem, stiprināt brālības un lūgšanas garu ģimenēs un draudzēs.

S. Krivteža / VR