2015-12-01 18:03:00

Atgriežoties no Āfrikas, Francisks atbild uz žurnālistu jautājumiem


“Āfrika man bija pārsteigums,” atzīst pāvests Francisks pēc savas pirmās apustuliskās vizītes šai kontinentā. Preses konferencē, kas notika lidojot uz Romu, Svētais tēvs izteica sajūsmu par lielo cilvēku pūli, viņu prieku, spēju svinēt svētkus – svinēt pat ar “tukšu vēderu”. Francisku esot pārsteigusi arī lielā afrikāņu viesmīlība. “Viņi jūtas laimīgi, ka tiek apmeklēti,” vairākkārt atzīmēja Kenijas, Ugandas un Centrālāfrikas viesis.

“Vai domājat, ka reliģiskajiem līderiem būtu vairāk jāpiedalās politikā?” jautāja franču žurnālists. “Ja vēlamies teikt: “nodarboties ar politiku”, tad nē,” atbildēja pāvests. Viņš norādīja, ka reliģiskajiem līderiem, vispirms attiecīgi ir jābūt priesterim, mācītājam, imamam, rabīnam, jo tas ir reliģisko līderu aicinājums. Savukārt, katrs no viņiem politikā var piedalīties netieši, proti, sludinot vērtības – īstās vērtības, un viena no vislielākajām vērtībām Svētā tēva izvērtējumā ir brālīgums. “Mēs visi esam Dieva bērni, mums ir kopējs Tēvs. Šai ziņā ir jāveic vienotības, izlīgšanas politika, mierīgas sadzīves un draudzības politika.

Runājot par fundamentālismu, pāvests teica, ka tā ir slimība, kas diemžēl, rodama starp visu reliģiju ticīgajiem. “Arī mums, katoļiem, daži tādi ir – kur nu daži, daudzi, vai ne?” atzina Francisks. Viņi domā, ka tiem pieder absolūtā patiesība, un tie iet uz priekšu, aptraipot citus ar meliem un neslavu. Tie nodara lielu ļaunumu. “Reliģiskais fundamentālisms nav reliģisks. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā nav Dieva!” uzsvēra pāvests. Viņš piebilda, ka fundamentālisms ir elkdievība, tāpat kā nauda ir elkdievība. Francisks aicina reliģiskos līderus, lai tie pārliecina visus cilvēkus, kam ir tendence uz fundamentālismu, no tā atteikties.

Pāvesta un žurnālistu sarunā lidmašīnā tika skarts arī jautājums par masu medijiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka laiciskajiem un arī reliģiskajiem medijiem ir jābūt profesionāliem. Tas nozīmē, ka tiek meklēta patiesība, izgaismota netaisnība un korupcija. Pie tam, medijos nav vietas apmelojumiem, nomelnošanai “ar patiesībām un puspatiesībām”, senu, nekam nevajadzīgu faktu izgaismošanai, kas cilvēkam var celt neslavu.

“Kā tas ir iespējams, ka reformas procesā, ko esat uzsācis, piedalījās divas personas, kas nopludināja Vatikāna iekšējo informāciju?” jautāja pāvestu pavadošā itāļu žurnāliste. “Domāju, ka tika pieļauta kļūda,” teica Francisks. Viņš pastāstīja, ka monsinjors Valleho Balda Vatikānā strādāja jau iepriekš. Viņš bija Ekonomisko lietu prefektūras sekretārs. Savukārt, par Čaokvi kundzes iesaistīšanu komisijā “COSEA” precīzu atbildi Svētais tēvs sniegt nespēja. Viņaprāt, sadarboties ar Čaokvi komisijas sastāvā ieteica tieši monsinjors Balda.

Žurnālists no Dienvidāfrikas sarunā vēlējās atgriezties Āfrikā. Viņš atgādināja, ka daudzu kontinenta iedzīvotāju dzīvības turpina izdzēst AIDS. Preses pārstāvis vēlējās zināt, vai Baznīca nevarētu “mīkstināt” savas pozīcijas attiecībā uz prezervatīvu izmantošanu. Pāvests atzina, ka jautājums viņam šķiet pārāk šaurs un ka Baznīcas morālē šai ziņā valda zināms apmulsums. Francisks teica, ka žurnālista uzdotais jautājums viņam liek domāt par jautājumu, kas, savulaik, tika uzdots Jēzum: “Saki, Mācītāj, vai ir ļauts dziedināt sabatā?” Dziedināt ir obligāts pienākums, taču Francisks vēlējās norādīt, ka daudz lielāka uzmanība ir jāveltī sociālajam netaisnīgumam, vides sagraušanai, badam, dzeramā ūdens trūkumam, vergu darbam, cilvēku izmantošanai. „Man nepatīk kavēties kazistiskās pārdomās, kad cilvēki mirst ūdens, pārtikas, mājokļa trūkuma dēļ, ieroču ražošanas un tirgošanas dēļ” sacīja Francisks. „Kari ir vislielākais mirstības iemesls!” viņš norādīja. „Par dziedināšanu sabatā varēsim runāt tad, kad pasaulē nebūs netaisnību,” piebilda pāvests.

Itāļu avīzes „Reppubblica” pārstāvis jautāja, kāda ir Vatikāna nostāja attiecībā uz pašreizējām Krievijas un Turcijas attiecībām, kā arī – vai pāvestam padomā ir doties uz Armēniju, lai atcerētos genocīdu, tāpat kā viņš to darīja Turcijā. Francisks teica, ka viņš nezinot, ko domā Vatikāns, taču viņš pats ir pārliecināts, ka visi kari ir grēks pret cilvēci, kas sagrauj cilvēcību, izraisa cilvēku paverdzināšanu un daudz ko citu... „Ir jāapstājas! aicināja pāvests. Par Armēnijas apmeklējuma iespēju Francisks šobrīd vēl neesot pārliecināts, taču solījums, atsaucoties uz armēņu patriarhu uzaicinājumu, esot dots. Kas attiecas uz ceļojumiem, preses konferences laikā pāvests apliecināja, ka ir iecerēts apmeklēt Meksiku.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.