Pāvests Ugandas jauniešiem: "Esiet cerības cilvēki!"

Viens no pāvesta vizītes Ugandā centrālajiem notikumiem bija tikšanās ar jauniešiem. Kampalas bijušajā lidostā Kololo air strip bija izveidots speciāls sektors nedzirdīgajiem un jauniešu pastorālo centru darbiniekiem. Uz paaugstinājuma kopā ar pāvestu sēdēja bīskapi un piecdesmit jaunie kristieši, pa diviem no katras Ugandas diecēzes, kā arī bāreņu grupa. Tradicionālās afrikāņu dejas un dziesmas mijās ar jauniešu liecībām. Tikšanās laikā tika nolasīti daži fragmenti no pāvesta vēstījuma Pasaules Jauniešu dienām Krakovā un svētās Faustīnes lūgšana uz žēlsirdības bagāto Dievu. Iepriekš sagatavoto uzrunu pāvests nolika malā, lai uzrunātu jaunos kristiešus ar saviem vārdiem. Omukama Mulungu! - Dievs ir labs! - sacīja Francisks. Jaunieši viņam atbildēja: Budde Bwoona! - Tagad un mūžos!

Pāvesta uzrunas centrā bija kristīgā cerība. Viņš skaidroja, ka tas nav vienkāršs optimisms. Cerība ir kaut kas lielāks un dziļāks. Tas nozīmē pilnībā uzticēties Kristum. „Brīdī, kad jūs saskaraties ar kādu problēmu, neveiksmi vai ciešanām, savu sirdi kā enkuru iemetiet Jēzus mīlestības jūrā, kas atgriež dzīvību un sargā no ikviena ļaunuma”, sacīja Francisks. Viņš aicināja jauniešus stiprināt cerību un ticību; nebaidīties iet pret straumi sabiedrībā, kas nepārtraukti spiež pieņemt patēriņa un labklājības modeļus, kas nesaskan ar āfrikāņu kultūras dziļajām saknēm.

"Vai jums ir gadījies redzēt uz ielas bērnu, kurš nevar tikt pāri lielai ūdens peļķei? Bērns mēģina tikt tai pāri, bet katru reizi iekrīt un saslapina apavus un drēbes. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem viņš sauc palīgā tēti, kurš to paceļ un noliek peļķes otrā malā. Arī mēs esam kā bērni. Arī mūsu dzīvē ir daudz peļķu. Tomēr problēmas un grūtības nav jāparvar ar saviem spēkiem vien. Dievs stāv mums blakus. Viņš ir gatavs katrā brīdī paņemt mūs aiz rokas un palīdzēt, ja tikai atļausim Viņam to darīt. Vēlos teikt, ka katrs no mums, arī pāvests, ir aicināts būt kā bērns. Jo tikai tad, kad esam mazi un pazemīgi, mēs nebaidāmies meklēt palīdzību pie sava Tēva. Mums ir jāiemācās uzticēties Viņam, apzinoties, ka Viņš ir klātesošs mūsu dzīvē," jaunos ugandiešus aicināja pāvests.

Francisks runāja par daudzām dzīves "peļķēm", kas rada bailes. Piemēram, daudzi jaunieši baidās stiprināt savas attiecības ar Kristu; baidās mīlēt un būt atvērtiem. "Dažreiz bailes iedveš ļaunais gars, kas nevēlas redzēt mūs laimīgus. Nē! Sauciet Dievu, atveriet Viņam sirdis, un Viņš jūs paņems savās rokās un iemācīs mīlēt sevi un citus. Esiet cerības cilvēki!" aicināja Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR