Baznīca, kas nav viesmīlīga, neizstaro Evaņģēlija prieku

Baznīca ir aicināta atvērt savas durvis un iziet ārā, lai sastaptu dzīves nastas nospiestus, noskumušus un šaubu māktus cilvēkus. Kristīgās ģimenes ir aicinātas atvērt durvis Kungam, lai Viņš varētu ienākt un dāvāt tām savu svētību un draudzību. Par to pāvests runāja vispārējās audiences laikā. 18. novembrī Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.

Franciska pārdomu galvenais temats bija durvis, kas viesmīlīgi tiek atvērtas ikvienam ceļiniekam. Jēzus saka: «Es esmu durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks pestīts; un viņs ieies un izies un atradīs ganības. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā» (Jņ 10,9.10b). Pāvests uzsvēra, ka Kungs nekad nelaužās durvīs, bet pacietīgi gaida atļauju ienākt. Pasaulē vēl ir tādas vietas, kur cilvēki neslēdz mājas durvis. Tajā pašā laikā aizvien vairāk tiek izmantotas bieza metāla durvis. Tas mūs nepārsteidz, lai gan tā ir nejauka zīme – atzina pāvests. Baznīca, kas nav viesmīlīga, un ģimene, kas noslēgusies pati sevī, neizstaro Evaņģēlija prieku, bet veicina tuksneša izplešanos pasaulē.

Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka durvju uzdevums ir sargāt, nevis atgrūst cilvēkus. Tās nedrīkst atvērt ar spēku. Mums ir jālūdz atļauja ienākt. Durvis tiek nemitīgi vērtas vaļā, lai paskatītos, vai kāds aiz tām nestāv, kuram pietrūkst drosmes vai spēka pieklauvēt. Durvis daudz ko vēstī par pašu māju, arī Baznīcu. Šajā sakarā Francisks izteica pateicību tiem cilvēkiem, kuri sargā durvis: mūsu māju, publisko iestāžu un dievnamu durvis. Durvju sarga uzmanība un laipnība daudz ko stāsta par atmosfēru mājās.

Francisks skaidroja, ka mēs esam Dieva durvju, kas ir Jēzus, sargi un kalpi. Jēzus ir durvis, caur kurām ieejam un izejam. Dieva «avju kūts» ir patvērums, nevis cietums! «Zaglis nāk, lai zagtu, slepkavotu un iznīcinātu» – lasām Jāņa evaņģēlijā. Esam aicināti ieiet caur Jēzus durvīm bez bailēm. Evaņģēliskajā stāstā tiek pieminēts arī sargs, kura uzdevums ir atvērt durvis labajam ganam. Sargs, izdzirdot gana balsi, nekavējoties atver vārtus un ļauj ienākt visām avīm, arī tām, kas bija nomaldījušās meža biezoknī. Avis seko nevis sarga, bet labā gana balsij. Arī mums ir jābūt par sargiem, kas atver durvis Jēzum. Baznīca ir Kunga mājas durvju sardze, nevis saimniece, uzsvēra Francisks.

Svētā Ģimene no Nācaretes labi zina, ko nozīmē atvērtas vai aizslēgtas durvis tiem, kuri gaida bērnu, kuriem nav pajumtes, kuri spiesti doties svešumā. Kristīgās ģimenes ir aicinātas kļūt par Dieva žēlsirdības un viesmīlības zīmēm mūsdienu pasaulē, sacīja pāvests.

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka 20. novembrī tiks atzīmēta Vispasaules bērnu tiesību aizstāvēšanas diena, bet 21. novembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas prezentācijas Jeruzalemes svētnīcā liturģiskās piemiņas dienā, pateiksimies Dievam par klauzūras klosteru iemītniekiem, kuri lūdzas par Baznīcu un pasauli.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Viņu vidū bija arī ticīgie no Libānas un Sīrijas. Francisks skaidroja, ka stāvam Žēlsirdības jubilejas durvju priekšā. Šīs durvis ir plaši atvērtas katram no mums. Mēs esam aicināti drosmīgi iziet caur tām. Pāvests apsveica Gubbio diecēzes priesterus, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot visus sekot Jēzum, stiprināt ticību un mīlestību, padarīt savu māju par tuvākmīlestības svētnīcu.

S. Krivteža / VR